Ko sagaidīt no tiesas procesa?

1.10.        cietušo (tai skaitā nepilngadīgo cietušo) pirmstiesas procesā (piemēram, cietušā procesuālā statusa iegūšana, cietušā tiesības un pienākumi, pārstāvība, piedalīšanās procesuālajās darbībās);

Kas var būt cietušais kriminālprocesā?

Cietušais ir persona, kurai noziedzīga nodarījuma rezultātā nodarīts kaitējums. Likums skaidri nosaka, kādas personas var iegūt cietušā statusu kriminālprocesā.

Cietušais var būt:

• Fiziska persona – ja tai nodarīts:
  • morāls aizskārums (piemēram, emocionālas ciešanas, goda un cieņas aizskārums),
  • fiziskas ciešanas (miesas bojājumi),
  • mantisks zaudējums (bojāts vai nozagts īpašums, finansiāli zaudējumi).
• Juridiska persona – ja tai nodarīti mantiski zaudējumi noziedzīga nodarījuma rezultātā.

Kas nevar būt cietušais?

Par cietušo nevar atzīt personu, kurai morāls kaitējums radīts kā sabiedrības grupas vai tās daļas pārstāvim. Piemēram, ja nodarījums ir vērsts pret sabiedrības interešu kopumu, nevis pret konkrētu individuālu personu.

Cietušais, ja persona ir mirusi

Ja noziedzīga nodarījuma rezultātā persona ir mirusi, cietušā statusu procesā var iegūt:

• viens no mirušā tuviniekiem (piemēram, bērns, laulātais, vecāks u. c.).

Tuvinieks šādā gadījumā pārstāv mirušo un īsteno cietušā tiesības kriminālprocesā.

 

Pilngadīgais cietušais kriminālprocesā

1. Cietušā statusa iegūšana

Personu atzīst par cietušo, ja tai ar noziedzīgu nodarījumu radīts:

• morāls aizskārums,
• fiziskas ciešanas,
• mantisks zaudējums.

Cietušā statusu piešķir procesa virzītājs, pieņemot lēmumu par atzīšanu par cietušo (KPL 95.–96. pants). No šī brīža personai rodas visas cietušā procesuālās tiesības.

2. Cietušā tiesības (atsauce: KPL 97. pants)

Pilngadīgajam cietušajam ir tiesības:

• sniegt liecības un paskaidrojumus;
• pieteikt lūgumus, sūdzības un iesniegumus;
• saņemt informāciju par procesa virzību;
• piedalīties izmeklēšanas darbībās, ja tas skar viņa intereses;
• iepazīties ar lietas materiāliem likumā noteiktajos posmos;
• saņemt atlīdzinājumu par nodarīto kaitējumu un informāciju par valsts kompensāciju;
• izmantot pārstāvja palīdzību (advokātu).

Cietušajam ir pienākums: (atsauce: KPL 98. pants)

• ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma;
• sniegt patiesu informāciju;
• ievērot kriminālprocesa noteikumus;
• neizpaust izmeklēšanas noslēpumu, ja tas noteikts.

Cietušā pārstāvība (atsauce: KPL 104.–108. pants)

Cietušo var pārstāvēt:

• advokāts,
• pilnvarota persona.

Pārstāvis drīkst piedalīties procesā cietušā vietā vai kopā ar viņu, pildot cietušā tiesības un pienākumus.

5. Dalība procesuālajās darbībās (atsauce: KPL 137., 139.–144. pants)

Cietušajam ir tiesības piedalīties:

• izmeklēšanas darbībās, kuras skar viņa intereses;
• apskatēs, ekspertīzēs (noteiktos gadījumos);
• tiesas sēdēs — kā lieciniekam vai procesa dalībniekam.

Cietušais var arī pieprasīt, lai noteiktas darbības tiktu veiktas, ja tas nepieciešams patiesības noskaidrošanai.

2. Nepilngadīgā cietušā tiesības ( KPL 97., 99. pantā)

Nepilngadīgajam cietušajam ir visas vispārējās cietušā tiesības, kā arī īpašas aizsardzības tiesības:

• tiesības tikt pratinātam īpašā, bērnam pielāgotā kārtībā;
• tiesības uz psihologa vai pedagoga klātbūtni pratināšanā;
• tiesības neveikt darbības, kas var radīt papildu emocionālu traumu;
• tiesības saņemt aizsardzības pasākumus pret iespējamu ietekmēšanu vai draudiem;
• tiesības tikt informētam par procesa gaitu (caur likumisko pārstāvi).

3. Nepilngadīgā Cietušā pienākumi

(KPL 98. pants — piemērojams arī nepilngadīgajiem, ar starpnieka palīdzību)

Nepilngadīgā pienākumi tiek īstenoti ar likumiskā pārstāvja starpniecību. Tie ietver:

• pienākumu ierasties pēc uzaicinājuma,
• sniegt patiesu informāciju,
• ievērot procesuālo kārtību.

Nepilngadīgajam pašam pienākumi tiek piemēroti tikai atbilstoši vecumam un spējām.

4. Pārstāvība (KPL 104.–108., 99. pantā)

Nepilngadīgo cietušo pārstāv:

• likumiskais pārstāvis (vecāks, aizbildnis), un/vai
• advokāts.

Ja likumiskais pārstāvis varētu kaitēt bērna interesēm, procesa virzītājs nodrošina īpašu aizgādni vai citu piemērotu pārstāvi.

5. Piedalīšanās procesuālajās darbībās (KPL 137., 139.–155. pantā)

Nepilngadīgajam cietušajam procesuālās darbības tiek veiktas, ievērojot bērna vecumu un psiholoģiskās vajadzības, tostarp:

• pratināšana notiek īpašā telpā, īsā laikā un bērnam piemērotā tempā;
• pratināšanā piedalās psihologs vai pedagogs;
• bērns var netikt konfrontēts ar aizdomās turēto, ja tas var viņu traumēt;
• bērna piedalīšanās citās darbībās (apskates, ekspertīzes u. c.) notiek tikai tad, ja tas ir nepieciešams un iespējami saudzējoši;
• iespējams izmantot ar video fiksētu liecību, lai bērnam nebūtu atkārtoti jāliecina.