Nozieguma veidi

Krimināllikums paredz noziedzīgu nodarījumu klasifikāciju, tos iedalot kriminālpārkāpumos un noziegumos.
Noziegumi savukārt tiek iedalīti mazāk smagos, smagos un sevišķi smagos.
(Krimināllikuma 7. pants)

VARDARBĪBAS VEIDI

Vardarbība ietver tieksmi kontrolēt, dominēt un pazemot. Vardarbīgai rīcībai ir dažādas formas – fiziska, emocionāla, seksuāla, ekonomiska, vardarbīga kontrole un vajāšana un parasti tās kombinējas. Vardarbīgas uzvedības pamatā ir vēlme upuri pakļaut un demonstrēt savu varu un pārākumu. Varmāka pats jūtas bezspēcīgs, viņam ir raksturīga zema pašapziņa, kura tiek celta ar agresijas palīdzību un spēka lietošanu pret apkārtējiem

Kas ir vardarbība ģimenē?

Par vardarbību ģimenē uzskatāma jebkāda veida vardarbīga rīcība starp:

• esošajiem vai bijušajiem laulātajiem;
• partneriem nereģistrētā laulībā (kopdzīvē);
• radiniekiem pirmajā un otrajā pakāpē (piemēram, starp bērniem, vecākiem, vecvecākiem, brāļiem,
  māsām);
• personām, kuras dzīvo kopīgā mājsaimniecībā (kopīgs dzīvoklis vai māja).

Fiziska vardarbība – jebkurš fizisks aizskārums, piemēram, sišana, speršana, pļaukas, raušana aiz matiem, žņaugšana, grūstīšana, stingra saķeršana aiz rokas, ieroču izmantošana u.c.
(KL 125.,130.,132. u.c. kopsakarā)

Seksuāla vardarbība – jebkurš seksuāls aizskārums, piemēram, izvarošana, uzspiests vai vardarbīgs dzimumakts, vardarbīga iesaistīšana seksuālās darbībās, seksuāla aizskaršana pret cietušās gribu u.c. žņaugšana, grūstīšana, stingra saķeršana aiz rokas, ieroču izmantošana u.c.
(KL 159.,160.pants u.c. kopsakarā)

Emocionālā vardarbība – jebkurš verbāls, emocionāls vai psiholoģisks aizskārums, piemēram, regulāra draudu izteikšana, draudēšana ar fizisku vai seksuālu vardarbību, draudēšana par bērnu atņemšanu, apsaukāšana un noniecināšana, vajāšana (izsekošana, sagaidīšana pie mājām, darba vietas, regulāra un nevēlama zvanīšana un īsziņu vai e-pasta vēstuļu sūtīšana), liegšana satikties ar draugiem un radiniekiem u.c. žņaugšana, grūstīšana, stingra saķeršana aiz rokas, ieroču izmantošana u.c.

Ekonomiskā vardarbība – jebkura darbība, kas vērsta uz cietušās personas pakļaušanu, varmākam izmantojot savu pārāko finansiālo situāciju, piemēram, ienākumu slēpšana, cietušās personas ienākumu atņemšana, cenšanās nepieļaut, lai cietusī persona gūtu ienākumus, naudas došana, ja cietusī ir izpildījusi kādas prasības u.c. žņaugšana, grūstīšana, stingra saķeršana aiz rokas, ieroču izmantošana u.c.

Vardarbīga kontrole – jebkura darbība, kas ietver aizskaršanu, seksuālu piespiešanu, draudus, pazemošanu, iebiedēšanu vai citas vardarbīgas darbības, kuru mērķis ir kaitēt, sodīt vai iebiedēt. žņaugšana, grūstīšana, stingra saķeršana aiz rokas, ieroču izmantošana u.c.

Vajāšana – jebkura atkārtota un sistemātiska personas nefiziska ietekmēšana ar mērķi radīt upurī bailes un trauksmes sajūtu, lai mainītu un panākt sev vēlamu cietušā uzvedību un paturētu kontroli pār cietušo.
(KL 132.1 pants u.c. kopsakarā)

POLICIJAS LĒMUMS PAR VARDARBĪBAS VEICĒJA NOŠĶIRŠANU

Notikuma vietā policijas darbinieks var pieņemt lēmumu par vardarbības veicēja nošķiršanu. Lēmumu par nošķiršanu policija pieņem, ja pastāv tūlītēji draudi. Policija var nošķirt varmāku uz laiku līdz 8 dienām.

Jums ir tiesības palikt savās mājās, bet vardarbības veicējam būs pienākums iet prom. Vardarbības veicējs ir atbildīgs par savu uzvedību, un policijas lēmums par nošķiršanu ir viņa prettiesiskās uzvedības sekas.

Ar lēmumu par nošķiršanu policija liek vardarbības veicējam atstāt mājvietu, kur jūs pastāvīgi dzīvojat (arī tad, ja tas ir vardarbības veicēja īpašums). Tāpat lēmumā policija var aizliegt vardarbības veicējam uzturēties mājokļa tuvumā un kontaktēties ar jums. Šis lēmums tiks izpildīts nekavējoties. Policija vardarbības veicējam liks paņemt dažas tuvākajām dienām nepieciešamās mantas, informēs par vietām, kur viņš var palikt, liks atstāt mājvietu un aizliegs tai tuvoties.

Lēmums par nošķiršanu jums dos iespēju drošībā izdomāt, kā rīkoties tālāk, jūs varēsiet vērsties pēc palīdzības sociālajā dienestā vai krīzes centrā, iesniegt prasības pieteikumu tiesā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, iesniegt šķiršanās dokumentus vai izdarīt citas jums nepieciešamās darbības.

PAGAIDU AIZSARDZĪBA PRET VARDARBĪBU

Ja Jūs piedzīvojat fizisku, seksuālu, emocionālu vai ekonomisku vardarbību – Jums ir tiesības aizsargāt sevi! Vardarbībā cietusī persona var vērsties tiesā ar pieteikumu pēc pagaidu aizsardzības pret vardarbību, un lēmumu iespējams saņemt jau 24 stundu laikā.

Ko nozīmē pagaidu aizsardzība pret vardarbību?

Tā ir tiesiska aizsardzības forma, kas tiek piemērota personām, kuras cieš vai ir pakļautas vardarbības riskam no:

• esošā vai bijušā laulātā;
• partnera kopdzīvē;
• radiniekiem;
• citām savstarpēji saistītām personām, arī tad, ja vairs nedzīvo vienā mājsaimniecībā

Kāds ir mērķis?

• Pagaidu aizsardzība:
• sniedz steidzamu palīdzību cietušajai personai;
• novērš turpmākas vardarbības situācijas;
• dod iespēju cietušajam atgūt drošību un kontroli pār savu dzīvi.

Kādi aizsardzības līdzekļi var tikt piemēroti?
Tiesa var noteikt vienu vai vairākus no astoņiem iespējamiem aizsardzības pasākumiem, piemēram:

• Varmākam jāatstāj mājoklis, kurā dzīvo cietusī persona;
• Aizliegums varmākam uzturēties konkrētās vietās (piemēram, darbavietā, bērna izglītības iestādē, u.c.);
• Aizliegums sazināties vai tuvoties cietušajai personai (telefoniski, klātienē, digitāli);
• Pienākums apmeklēt sociālās rehabilitācijas kursu, lai mazinātu vardarbīgu uzvedību;
• Citi tiesas noteikti aizsardzības līdzekļi, balstoties uz konkrēto situāciju.

Kā pieteikties?
Tu vari:

• iesniegt pieteikumu tiesā personīgi vai ar jurista palīdzību;
• izmantot Centrā MARTA pieejamo atbalstu pieteikuma sagatavošanā;
• nepieciešamības gadījumā tiks sniegta palīdzība pieteikuma aizpildīšanā un iesniegšanā.

(Civilprocesa likums 30.5 nodaļa Pagaidu aizsardzība pret vardarbību)

Plašāk Pagaidu aizsardzība pret vardarbību | Marta

IESPĒJAMIE PAKALPOJUMI VARDARBĪBĀ CIETUŠAJIEM

Vairāk par katru atbalsta veidu var uzzināt, zvanot uz bezmaksas atbalsta tālruni noziegumos cietušajiem 116006, katru dienu no pulksten 12.00 līdz 22.00.

Ja nepieciešama tūlītēja palīdzība Jums ir jāzvana policijai 112.

Ja Jūs ciešat no vardarbības un Jums nepieciešams atbalsts, tad to varat saņemt savai dzīvesvietai tuvākajā pašvaldības sociālajā dienestā, kā arī krīzes centros, kur Jums sniegs psihoemocionālo atbalstu, kopā ar Jums izstrādās drošības plānu, kā arī palīdzēs atrisināt praktiskus jautājumus.

Tiesu administrācijā Jūs varat vērsties, lai saņemtu valsts nodrošinātu juridisko palīdzību aizsardzībai pret vardarbību, bezmaksas informatīvais tālrunis 8000 1801.

Plašāk Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība | Tiesu administrācija

Centrs MARTA filiāles

• Centrs MARTA Rīgas filiāle, Matīsa ielā 49A, LV-1009, Rīga, tālrunis 67378539, centrs@marta.lv.
• Centrs MARTA Liepājas filiāle, Kūrmājas prospekts 11, LV-3401, Liepāja, tālrunis 29195442,
  centrs@martaliepaja.lv.
• Centra MARTA Rēzeknes filiāle, Viļānu iela 10, Rēzekne, LV-4601, tālrunis 25 648 595,
  rezekne@marta.lv.

Centrs MARTA sniedz atbalstu vardarbībā cietušām pilngadīgām personām (kā sievietēm, tā vīriešiem) tiek nodrošinātas bezmaksas sociālā darbinieka, jurista un psihologa konsultācijas.

Pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību palīdz sagatavot Centra MARTA juristi vai sociālie darbinieki, vai to var izdarīt arī pati cietusī persona. Pieteikuma veidlapa un paskaidrojumi kā to aizpildīt, atrodami Centra MARTA mājaslapā.

Centrs MARTA nodrošina palīdzību arī cilvēku tirdzniecībā cietušām pilngadīgām personām (sievietēm un vīriešiem) un bērniem. Cilvēku tirdzniecības formas: seksuālā ekspluatācija, darba ekspluatācija, ekspluatācija noziedzīgo nodarījumu veikšanai, ekspluatācija fiktīvajām laulībām, orgānu izņemšana. Anonīmi ir iespējams saņemt sociālā darbinieka, psihologa un jurista konsultācijas.

Plašāk Sākums | Marta

BĒRNS KĀ VARDARBĪBAS UPURIS

Vardarbība — visu veidu fiziska vai emocionāla cietsirdība, seksuāla izmantošana, pamešana novārtā vai cita veida izturēšanās, kas apdraud vai var apdraudēt bērna veselību, dzīvību, attīstību vai pašcieņu
(Bērnu tiesību aizsardzības likuma 1. panta 9.1. punkts)

Parasti runā par 4 vardarbības veidiem: bērna pamešana novārtā, emocionāla vardarbība, fiziska vardarbība un seksuāla vardarbība. Katram vardarbības veidam atbilst dažāds pazīmju kopums, kas varētu liecināt, ka vardarbība pret bērnu notiek. Protams, katrā vardarbības gadījumā pazīmes ir atšķirīgas, jo visu mūsu dzīves ir dažādas. Dažiem bērniem pazīmes ir izteiktākas un vieglāk pamanāmas nekā citiem. Tomēr visus pret bērnu vērsos vardarbības veidus vieno šādas pazīmes:

• vardarbība pret bērnu ir cita cilvēka (pieaugušā vai vienaudža) spēka vai varas neadekvāts izmantojums;
• ar vardarbības upuri-bērnu ir manipulēts un likts viņam pieņemt izkropļotu priekšstatu par pasauli
  (piemēram, ticēt, ka pats ir vainīgs; ticēt, ka vardarbība ir pieņemams veids, kā izrādīt rūpes u.tml)
• negatīvi ir ietekmēts bērna pašvērtējums, pašcieņa, bērnam radušās dažādas psiholoģiskās sekas.

Bērna pamešana novārtā: ilgstoša vai sistemātiska nolaidība pret bērnu, kas kaitē vai var kaitēt bērna attīstībai, vai rada bērnam fiziskas vai psihoemocionālas ciešanas.
(Bērnu tiesību aizsardzības likuma 1. panta 13.2. punkts)

Bērna fizisko un emocionālo vajadzību nenodrošināšana. Nerūpēšanās par bērna apģērbu, pārtiku, drošu vidi, medicīnisko aprūpi, izglītību, uzraudzību un emocionālo drošību.

Pazīmes, kas var liecināt par novārtā pamešanu:

• bērns neizskatās atbilstoši savam vecumam
• bērnam ir attīstības aizture
• bērns ir nekopts, fiziski neaprūpēts, neatbilstoši laika apstākļiem apģērbts
• ļoti viegli iedraudzējas ar svešiniekiem
• iesaistās antisociālās darbībās (zog, lieto alkoholu u.tml)
• ir problēmas ar skolas apmeklējumu
• bērns ir bravūrīgs, izliekas pieaugušāks nekā patiesībā ir
• bieži ir noskumis, bēdīgs
• bērnam raksturīgs zems pašvērtējums
• grūtības saskarsmē ar vienaudžiem

Nolaidība: bērna aprūpes un uzraudzības pienākumu nepildīšana vai pavirša, nevērīga pildīšana.
(Bērnu tiesību aizsardzības likuma 1. panta 13.1 punkts)

Emocionāla vardarbība: bērna pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiska ietekmēšana (draudot viņam, lamājot, pazemojot viņu, bērna klātbūtnē vardarbīgi izturoties pret viņa tuvinieku vai citādi kaitējot viņa emocionālajai attīstībai).
(Bērnu tiesību aizsardzības likuma 1. panta 12. punkts)

Uzvedība, kas emocionāli traumē bērnu: atraidīšana, pazemošana, apsaukāšana, izsmiešana, fiziska un sociāla izolēšana, terorizēšana, neadekvāta socializācija.

Pazīmes, kas var liecināt par emocionālu vardarbību:

• bērns šķiet novārdzis
• biežas psihosomatiskas sūdzības (sūdzības par sliktu pašsajūtu bez zināma medicīniska izskaidrojuma): galvassāpes, slikta dūša
• bērns slapina biksēs vai gultā
• neparasts ārējais izskats: savāds apģērbs, jocīgs matu griezums
• bērns ļoti meklē citu cilvēku uzmanību un novērtējumu
• bērns ir pakļāvīgs, pārlieku paklausīgs
• bērns ir paškritisks, ar zemu pašvērtējumu
• bērns baidās no citu cilvēku attieksmes
• bērnam, jo īpaši pusaudzim, raksturīga pašdestruktīva uzvedība (uzvedība, kas kaitē pašam)
• bērns bēg prom no mājām
• grūtības attiecībās ar vienaudžiem
• bērna uzvedība ir agresīva, impulsīva

Fiziska vardarbība: bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu vai apzināta bērna pakļaušana kaitīgu faktoru, tai skaitā tabakas izstrādājumu vai augu smēķēšanas produktu dūmu vai elektroniskās smēķēšanas ierīču tvaiku, iedarbībai.
(Bērnu tiesību aizsardzības likuma 1. panta 11. punkts)

Rīcība, kas nav nejauša un rada bērnam fiziskas sāpes vai ievainojumus: purināšana, sišana, pēršana, košana, dedzināšana, draudēšana ar ieroci, raušana u.c.

Pazīmes, kas var liecināt par fizisku vardarbību:

• ievainojumi un brūces uz bērna ķermeņa
• slikta dūša, galvassāpes, reiboņi
• lūzumi
• uztūkumi
• bērns nevar atcerēties vai pastāstīt, kā radušies ievainojumi uz viņa ķermeņa
• bērns izvairās no paskaidrojumiem
• kļuvis piesardzīgs, uzmanīgs, bailīgs, tramīgs
• bērns izvairās no fiziska kontakta
• bērnam raksturīgas galējas uzvedības izpausmes: ļoti agresīvs, provocējošs vai izteikti pasīvs
• saskarsmes problēmas, zems pašvērtējums
• bērns ģērbjas tā, lai slēptu savu ķermeni
• bērns bieži neapmeklē mācību iestādi
• bērnam raksturīga pašdestruktīva uzvedība: sevis ievainošana, vēnu griešana, pašnāvības mēģinājumi
• bērnam ir emocionālas problēmas
• bailes

Seksuāla izmantošana: jebkādas seksuāla rakstura darbības ar bērnu nolūkā sniegt vai gūt seksuālu stimulāciju vai seksuālu apmierinājumu, vai citādu labumu, ko veic pieaugušais vai cits bērns, kurš sava vecuma vai attīstības dēļ atrodas atbildības, uzticības vai spēka pozīcijās attiecībā pret upuri ar fizisku kontaktu vai bez šāda kontakta ar bērna ķermeni, tai skaitā pakļaujot bērnu citu seksualitātei vai izmantojot informācijas vai komunikāciju tehnoloģijas.
(Bērnu tiesību aizsardzības likuma 1. panta 10. punkts)

Bērna iesaistīšana seksuālās darbībās. Seksuāla vardarbība nav tikai dzimumakts. Tā var būt ar fizisku kontaktu (pieskaršanās, skūpstīšana, glāstīšana u.c.), gan bez fiziska kontakta (fotografēšana, novērošana, izģērbšana, seksuāla rakstura sarunas, masturbēšana bērna priekšā u.c.)

Pazīmes, kas var liecināt par seksuālu vardarbību:

• bērnam ir nieze kaklā vai intīmo ķermeņa vietu rajonā
• notraipīta, asiņaina apakšveļa
• bērns neievēro personisko higiēnu
• grūtniecība
• seksualizēta uzvedība
• nakts murgi, miega traucējumi
• čurāšana vai kakāšana gultā vai biksēs
• biežas psihosomatiskas sūdzības (sūdzības par sliktu pašsajūtu bez zināma medicīniska izskaidrojuma):
• galvassāpes, slikta dūša
• ir neizskaidrojamas izmaiņas bērna uzvedībā
• bērns izvairās no fiziska kontakta
• bērnam raksturīga pašdestruktīva uzvedība: sevis ievainošana, vēnu griešana, pašnāvības mēģinājumi,
• ēšanas traucējumi
• bērnam ir emocionālas problēmas
• bailes
• bērns ģērbjas tā, lai slēptu savu ķermeni
• bērns uzvedas seksuāli, pāragri uzsāk seksuālas attiecības vai tiek iesaistīts prostitūcijā
• bērna vecumam neadekvāti cilvēku zīmējumi: iezīmētas, izceltas intīmās ķermeņa vietas

Plašāk Vardarbība. Iemācies to atpazīt. – Centrs Dardedze

CILVĒKU TIRDZNIECĪBA

Cilvēku tirdzniecība ir viens no smagākajiem iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem, rupjš cilvēka cieņas un fiziskās neaizskaramības pārkāpums, kas cilvēku ievainojamības, bezpalīdzības, nezināšanas un daudzu citu faktoru rezultātā skar ļoti daudzus cilvēkus, tostarp pašas neaizsargātākās cilvēku grupas – bērnus, sievietes, vecāka gada gājuma cilvēkus, invalīdus un sociāli neaizsargātus cilvēkus. Cilvēku tirdzniecības fenomens to dažādo formu dēļ ik gadu attīstās un kļūst arvien grūtāk izsekojams, tādēļ ļoti svarīga ir cilvēku tirdzniecības upuru vai potenciālo upuru agrīna identificēšana, lai varētu sniegt viņiem palīdzību un efektīvu aizsardzību.
(Krimināllikuma 154.2 pants)

Par cilvēku tirdzniecības upuri var kļūt jebkurš.

Cilvēku tirdzniecībai ir dažādas formas, piemēram, piespiedu darbs, prostitūcija, verdzība, orgānu izņemšana. Tās mērķis ir personas ekspluatācija.

Par cilvēku tirdzniecības upuri var kļūt visdažādākos veidos: ar nelegālo darbā iekārtošanas firmu starpniecību, ar draugu, paziņu, pat radu starpniecību, atsaucoties uz sludinājumiem internetā un “čatu lapās”, ar modeļu aģentūru, jauniešu apmaiņas programmu, iepazīšanās aģentūru starpniecību, atsaucoties ārzemju viltus līgavaiņu
bildinājumiem u.c.

Svarīgi vienmēr rūpīgi pārbaudīt visu informāciju – gan par darba devēju, gan par potenciālo darba vietu. Svarīgi laicīgi iepazīties un saprast darba līgumu un tajā ietvertos nosacījumus, parakstīt to tikai tad, kad tas ir saprotams. Nevienam neatdot savu pasi, ID un bankas karti. Nepiekrist piespiedu darbam vai fiktīvajām laulībām, kuras noslēdzot tiek solīts labi nopelnīt! Neļauj sevi izmantot! Meklē palīdzību!

Cilvēku tirdzniecības gadījumos pēc palīdzības var vērsties:

1. 24/7 Uzticības tālrunis cilvēku tirdzniecības mazināšanai (+371) 28612120 – zvanot uz šo tālruni, ikviens var saņemt informāciju par nepieciešamo rīcību konkrētajā situācijā un izmantot to kā vienu no resursiem, ja ir nepieciešama palīdzība cilvēku tirdzniecības gadījumos Latvijā vai ārvalstīs.
2. Biedrība “Patvērums “Drošā māja””, Lāčplēša iela 75 -1B, Rīga, tālrunis: (+371) 67898343, (+371) 28612120, e-pasts: drosa.maja@gmail.com, www.patverums-dm.lv
3. Biedrība “Centrs MARTA”, Matīsa iela 49 – 3, tālrunis: (+371) 67378539, e-pasts: centrs@marta.lv, www.marta.lv

Vairāk par cilvēku tirdzniecības novēršanu var uzzināt, apmeklējot valsts informatīvo resursu par cilvēku tirdzniecības mazināšanas tēmu un aktualitātēm Latvijā www.cilvektirdznieciba.lv.

Plašāk Kur meklēt palīdzību | Cilvektirdznieciba.lv

NOZIEGUMI PRET ĪPAŠUMU

Noziegumi pret īpašumu ir tiesību pārkāpumi, kuru mērķis ir prettiesiski iegūt, bojāt vai citādi apdraudēt kāda cita mantu. Šie nodarījumi ir sastopami visos sabiedrības slāņos un var skart ikvienu gan privātpersonas, gan uzņēmumus.

Biežāk sastopamie noziegumu veidi

• Zādzība – cita cilvēka mantas slepena vai atklāta nolaupīšana bez īpašnieka piekrišanas.
• Laupīšana – zādzība, kas tiek veikta, lietojot vardarbību vai tās draudus. Tas ir daudz smagāks nodarījums nekā parasta zādzība.
• Krāpšana – situācija, kur persona ar viltu iegūst svešu mantu vai līdzekļus.
• Izspiešana – kad kāds pieprasa mantu vai naudu, draudot ar kaitējumu (piemēram, reputācijas bojāšanu).
• Īpašuma bojāšana – cita cilvēka mantas tīša bojāšana vai iznīcināšana.

(Krimināllikuma XVIII nodaļa)

Ko darīt, ja esi cietis no nozieguma pret īpašumu?

Saglabā mieru un fiksē notikušo

• Nofotografējiet bojājumus vai situāciju.
• Pieraksti, kas notika, cikos un kur.
• Nosakiet, kas tieši ir pazudis vai bojāts.

Nekavējoties ziņojiet policijai

Jo ātrāk ziņosiet, jo lielāka iespēja atgūt mantu un atrast vainīgo.

Kur vērsties?

Valsts policija

• Ārkārtas situācijā zvanot 112
• Vēršoties tuvākajā policijas iecirknī

Rakstisku iesniegumu ar lūgumu uzsākt izmeklēšanu var uzrakstīt:

• klātienē jebkurā policijas iecirknī
• elektroniski portālā latvija.gov.lv, izmantojot e-adresi. Tādējādi iesniegums tiks iesniegts, izmantojot kvalificētu paaugstinātas drošības autentifikācijas līdzekli
• elektroniski ar eParakstu, sūtot uz pasts@vp.gov.lv
• Smart-ID un iesniegumu parakstīt ar Dokobit, Lahdes
• pa pastu uz kādu no policijas struktūrvienībām

KIBERNOZIEGUMI

Kibernoziegums ir jebkurš noziegums, kas tiek izdarīts, izmantojot datoru vai tīkla tehnoloģijas. Kibernoziegumi var ietvert dažādas nelikumīgas darbības, kas tiek veiktas tiešsaistē vai izmantojot digitālas ierīces. Šādi noziegumi bieži vien ir vērsti uz informācijas iegūšanu, bojāšanu vai manipulēšanu, kā arī finanšu izkrāpšanu vai cilvēku
krāpšanu internetā.

Kibernoziegumi: kā tie rodas un kur meklēt palīdzību?

Digitālais laikmets sniedz neierobežotas iespējas — strādāt attālināti, iepirkties tiešsaistē, glabāt datus mākonī un sazināties bez robežām. Taču līdz ar ērtībām aug arī kiberdraudi. Kibernoziegumi kļūst arvien izsmalcinātāki, un tie var skart jebkuru — gan privātpersonas, gan uzņēmumus, gan valsts iestādes.

Kas ir kibernoziegumi?

Kibernoziegumi ir noziedzīgas darbības, kas tiek veiktas tiešsaistē vai izmantojot digitālus rīkus, lai iegūtu personas datus, naudu, piekļūtu sistēmām vai nodarītu kaitējumu. Tie var būt gan vienkārši pikšķerēšanas e-pasti, gan sarežģīti uzbrukumi uzņēmuma serveriem.

Visbiežākie kibernoziegumu mērķi ir:

• finanšu līdzekļi,
• personas dati un paroles,
• digitālais saturs (bildes, dokumenti),
• uzņēmumu biznesa informācija,
• datorsistēmu darbības traucēšana.

Izplatītākie kibernoziegumu veidi

Krāpšana internetā
Viltus pārdevēji, neesošas preces, maldinoši ieguldījumi, krāpnieciskas kompānijas vai “ātras peļņas” solījumi.

Pikšķerēšana (phishing)
Viltus ziņas, kas izliktas par banku, valsts iestādi vai populāru uzņēmumu, lai izkrāptu paroles, maksājuma datus vai piespiedu kārtā uzstādītu vīrusu.

Ļaunatūra un izspiedējvīrusi
Programmatūra, kas ietekmē ierīču darbību, bloķē failus vai iegūst kontroli pār sistēmu, pieprasot izpirkumu.

Identitātes un datu zādzība
Krāpnieki iegūst personas datus (vārdu, kodu, paroles, dokumentus), lai veiktu pirkumus, izveidotu viltus profilus vai saņemtu kredītus citas personas vārdā.

Bankas datu un kartes informācijas izkrāpšana
Bieži notiek caur viltus maksājuma lapām, pikšķerēšanas e-pastiem vai kompromitētām vietnēm.

Ja gadījumā esat cietis no kiberincidenta, svarīgi saprast, kā tālāk rīkoties un kādos gadījumos sazināties ar CERT.LV, un kādos gadījumos vērsties Valsts policijā.

CERT.LV primārā mērķauditorija ir valsts un pašvaldības iestādes, taču resursu un iespēju robežās palīdzība tiek sniegta arī fiziskām un juridiskām personām. CERT.LV uzdevums ir palīdzēt atrisināt informācijas tehnoloģiju drošības problēmu, proti, sniegt atbalstu tehniskos jautājumos, ieteikt tālāko rīcību un risinājumus, kā novērst šo
kiberincidentu.

Būtiski, ka gadījumos, kad saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, cietušajam būtu jāvēršas Valsts policijā.
Valsts policija nodrošina noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu kriminālprocesa ietvaros, kas rada iespēju noskaidrot vainīgās personas, saukt tās pie atbildības un atlīdzināt nodarīto kaitējumu.

Fiziska vai juridiska persona var vērsties pēc palīdzības pie CERT.LV gadījumos:

• ja tiek konstatēts kiberincidents un vēlaties saņemt norādījumus atbilstošākajai tālākai rīcībai. Nekādā gadījumā nedrīkst veikt incidentā iesaistītās iekārtas izslēgšanu, pārstartēšanu, vai mēģināt veikt pašrocīgu datu atgūšanu. Šādas darbības var neatgriezeniski sabojāt pierādījumus par nodarījumu, kā arī pašus atgūstamos datus.
• ja, piemēram, izspiedējvīruss šifrē datoru. Šajā gadījumā CERT.LV var palīdzēt noteikt, kādā veidā uzbrucēji piekļuvuši šim datoram, konstatēt vīrusa veidu un, iespējams, atgūt zaudēto informāciju. Kā arī CERT.LV palīdz identificēt un saglabāt informāciju no datoriem, kas var noderēt policijai izmeklēšanas
  veikšanai.
• pie CERT.LV var vērsties arī gadījumā, ja ir uzlauzta mājaslapa, un, līdzīgi kā izspiedējvīrusu gadījumā, CERT.LV var palīdzēt noteikt, kā uzbrucēji piekļuvuši mājaslapai un, iespējams, papildu informāciju par uzbrucēju.

CERT.LV nevarēs palīdzēt gadījumos, ja persona ir saņēmusi e-pastā mēstules, kurās nav vīrusu, ja tiek pārkāpti ar autortiesībām aizsargātu materiālu izplatīšanas nosacījumi, vai citos ar saturu saistītos jautājumos. Kā arī CERT.LV kompetencē nav noziedzīgu nodarījumu atklāšana, ļaundaru saukšana pie atbildības vai finanšu līdzekļu atgūšana.

Vēršanās Valsts policijā

Lai uzsāktu kriminālprocesu, personai, pret kuru ir nodarīts noziedzīgs nodarījums, jāvēršas atbilstošā izmeklēšanas iestādē (pārsvarā tā ir Valsts policija, taču tā var būt arī tiesa vai prokuratūra) ar pieteikumu par kriminālprocesa uzsākšanu, ņemot vērā, kur noticis attiecīgais noziedzīgais nodarījums, vai pēc personas, kura cietusi no noziedzīga nodarījuma, deklarētās dzīves vietas.

Rakstot iesniegumu, nepieciešams norādīt, kāds ir nodarītais būtiskais kaitējums. Nodarīto būtisko kaitējumu ir jāspēj arī pierādīt. Likums “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” nosaka, ka šis būtiskais kaitējums iestāsies, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā būs radušās šādas sekas:

• nodarīts mantisks zaudējums, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par piecu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, UN apdraudētas vēl arī citas ar likumu aizsargātās intereses (piemēram, aizskarts gods, cieņa utt.); Būtisks kaitējums = vismaz 5 minimālās mēnešalgas + nemateriāls kaitējums.
• nodarīts mantisks zaudējums, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par desmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu. Būtisks kaitējums = vismaz 10 minimālās mēnešalgas.

Jāņem vērā, ka minimālās algas apmērs tiek mainīts un ir noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr. 565 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”.

Ja noziedzīgā nodarījumā nav nodarīts mantiskais zaudējums vai nav aizskarta personas reputācija – aizskarts gods un cieņa, tad policijai var rakstīt iesniegumu ar mērķi informēt.

Gadījumā, ja, izvērtējot situāciju, persona konstatē, ka minētie zaudējumi tomēr ir radušies, tad, rakstot policijai iesniegumu, būtu jānorāda šāda informācija:

• Detaļām ir nozīme. Jānorāda, kas ir noticis, kā arī kaitējums, kas nodarīts cietušajai personai, laiks – kad un cikos noticis noziedzīgs nodarījums, kur noticis – fiziskā vieta, kur noziedzīgā nodarījuma brīdī atradās dators, serveris vai viedierīce, pret kuru veikts noziedzīgs nodarījums.
• Ja ir iespējams, tad uzskaitīt noziedzīgā nodarījumā iesaistītās personas.
• Norādīt arī lieciniekus vai personas, kuras varētu sniegt nozīmīgu informāciju, kas varētu noderēt izmeklēšanā.
• Jānorāda arī sava iesnieguma mērķis. Tas varētu būt: vienkārši informēt policiju (vai citu izmeklēšanas iestādi), vai saukt vainīgo personu pie atbildības.
• Vajadzētu pieminēt arī to, vai cietusī persona vēlas no policijas saņemt lēmumu, ar kuru tiek vai netiek atzīta par cietušo kriminālprocesa izpratnē, kā arī norādīt, kā vēlas saņemt šo lēmumu, piemēram, elektroniski uz e-pastu vai uz norādīto pasta adresi.

Pirms vēršanās ar iesniegumu Valsts policijā, būtu vēlams konsultēties ar speciālistu, kurš ir specializējies kriminālprocesa juridiskajos jautājumos. Atcerieties, ka ne visos gadījumos persona tiek atzīta par cietušo kriminālprocesa izpratnē.

Kiberincidenta gadījumā ar CERT.LV iespējams sazināties, sūtot e-pastu uz cert@cert.lv vai zvanot 67085888.