Tiesas laikā
Kas notiek tiesā?
Kas notiek ar cietušo (tajā skaitā nepilngadīgo cietušo) tiesā
Piemēram, cietušā tiesības un pienākumi tiesu instancēs, pārstāvība, piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā) norādām šādu informāciju
Attiecībā ar cietušo kriminālprocesā norādāms, ka KPL 99. pantā ir noteiktas cietušā tiesības pirmās instances tiesā.
Proti, pirmās instances tiesā cietušajam ir KLP 97.1 pantā noteiktās pamattiesības, kā arī tiesības:
- savlaicīgi uzzināt iztiesāšanas vietu un laiku;
- pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, atsevišķam tiesnesim, valsts apsūdzības uzturētājam un ekspertam;
- pašam piedalīties krimināllietas izskatīšanā;
- izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu;
- piedalīties katra tiesā pārbaudāma pierādījuma tiešā un mutvārdos veiktā pārbaudē;
- iesniegt pieteikumus;
- uzstāties tiesas debatēs;
- iepazīties ar tiesas nolēmumu un tiesas sēdes protokolu. Papildus minētajām tiesībām, īpaši aizsargājamam cietušajam ir tiesības lūgt, lai viņa dalība vai uzklausīšana tiesas sēdē notiktu, izmantojot tehniskos līdzekļus.
Savukārt KPL 100. pants reglamentē cietušā tiesības apelācijas instances tiesā. Ja pirmās instances tiesas nolēmums pārsūdzēts daļā par to noziedzīgu nodarījumu, ar kuru cietušajam nodarīts kaitējums, procesa virzītājs nosūta cietušajam saņemto apelācijas sūdzību kopijas, bet apelācijas instances tiesa paziņo par sūdzību izskatīšanas laiku, vietu un kārtību. Tiesas sēdē cietušajam ir tādas pašas tiesības kā pirmās instances tiesā, kā arī tiesības uzturēt un pamatot savu sūdzību vai to atsaukt. Savukārt, ja pieņemts lēmums par lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, cietušajam ir tiesības pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim, kā arī iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā. Cietušajam ir tiesības tiesas noteiktajā dienā saņemt apelācijas instances tiesas nolēmumu un iesniegt kasācijas sūdzību.
Attiecībā par cietušā tiesībām kasācijas instances tiesā atbilstoši KPL 101. pantam norādāms, ka, ja apelācijas instances tiesas nolēmums pārsūdzēts daļā par to noziedzīgu nodarījumu, ar kuru cietušajam nodarīts kaitējums, procesa virzītājs apelācijas instances tiesā nosūta cietušajam saņemto kasācijas sūdzību kopijas, bet kasācijas instances tiesa paziņo par sūdzību izskatīšanas laiku, vietu un kārtību.
Ja kasācijas instances tiesā sūdzība tiek izskatīta rakstveida procesā, cietušajam ir tiesības:
- pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim;
- iesniegt rakstveida iebildumus par citu personu sūdzībām;
- pieteikt motivētu lūgumu par sūdzības izskatīšanu mutvārdu procesā atklātā tiesas sēdē viņa klātbūtnē. Izskatot lietu mutvārdos notiekošā procesā tiesas sēdē, cietušajam ir tiesības pieteikt noraidījumus, uzturēt vai atsaukt savu sūdzību un izteikt viedokli par citām sūdzībām, kas bijušas par pamatu viņa dalībai kasācijas instances tiesā.
Vienlaikus norādāms, ka atbilde attiecībā uz cietušā pienākumiem, kā arī tā pārstāvību kriminālprocesā tika sniegta atbildē uz pirmo jautājumu.
Tāpat informējam, ka atbilstoši KPL 450. panta otrajai daļai slēgtā tiesas sēdē iztiesā krimināllietu par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību un par noziedzīgu nodarījumu, ko izdarījis nepilngadīgais vai kas izdarīts pret nepilngadīgo, kā arī krimināllietu, kurā nepieciešams aizsargāt valsts vai adopcijas noslēpumu.
Attiecība par tiesvedību norādāms, ka KPL 48. nodaļa nosaka tiesvedības īpatnības cietušā un apsūdzētā izlīguma gadījumā. Proti, KPL 536. pants nosaka, ka cietušais un apsūdzētais līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu likumā paredzētajos gadījumos var paziņot par izlīgumu. Ja izlīgumu iesniedz rakstveidā, to pievieno lietai. Izlīgumā jābūt norādītam, ka tas noslēgts labprātīgi un cietušais saprot izlīguma sekas. Ja rakstveida izlīgumu iesniedz apsūdzētais bez cietušā klātbūtnes un cietušais ir fiziskā persona, izlīgumam jābūt notariāli vai Valsts probācijas dienesta apmācīta starpnieka apliecinātam. Savukārt, ja cietušais un apsūdzētais par izlīgumu paziņo mutvārdos tiesas sēdes laikā, par izlīgumu izdara ierakstu tiesas sēdes protokolā un to paraksta cietušais un apsūdzētais. Svarīgi uzsvērt, ka pirms izlīguma parakstīšanas vai pēc rakstveida izlīguma saņemšanas tiesa pārliecinās, vai tas noslēgts labprātīgi un vai cietušais saprot izlīguma sekas.
Vienlaikus saskaņā ar KPL 538. pantu, ja cietušais un apsūdzētais paziņo par izlīgumu līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu, tiesa, nepārbaudot lietas materiālus, var pieņemt lēmumu par apsūdzētā atbrīvošanu no kriminālatbildības un kriminālprocesa izbeigšanu.
Attiecībā par civilprocesu norādāms, ka pušu tiesības un pienākumi ir regulēti Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 74. pantā.
Jānorāda, ka pusēm ir šādas civilprocesuālās tiesības:
- iepazīties ar lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus un izgatavot kopijas;
- piedalīties tiesas sēdē;
- pieteikt noraidījumus;
- iesniegt pierādījumus;
- pieteikt lūgumus;
- dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus;
- izteikt savus argumentus un apsvērumus;
- celt iebildumus pret citu lietas dalībnieku lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem;
- pārsūdzēt tiesas spriedumus un lēmumus;
- saņemt spriedumu, lēmumu un citu lietā esošo dokumentu norakstus, kā arī izmantot citas procesuālās tiesības, kuras tām piešķirtas ar šo likumu.
Civillietā par kaitējuma kompensācijas piedziņu prasītājs būs cietušais. Tāpēc jānorāda, ka prasītājs turklāt ir tiesīgs:
- pilnīgi vai daļēji atteikties no prasības;
- samazināt prasījumu apmēru;
- rakstveidā grozīt prasības pamatu vai priekšmetu vai palielināt prasījumu apmēru, iekams nav uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības (šā likuma 163.pants).
Tāpat puses var vienoties par mediācijas izmantošanu, kā arī noslēgt izlīgumu. Pusēm savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāizpilda godprātīgi. Pusēm ir pienākums:
- ierasties pēc tiesas aicinājuma tiesā;
- savlaicīgi rakstveidā paziņot par iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi, iesniedzot par to pierādījumus;
- izpildīt citus procesuālos pienākumus, kuri tām uzlikti saskaņā ar šo likumu.
Attiecībā uz pārstāvību tiesā jānorāda, ka saskaņā ar CPL 72. panta otro un trešo daļu fiziskajām personām vecumā no 15 līdz 18 gadiem lietas tiesā ved to likumiskie pārstāvji. Pilngadīgām fiziskajām personām, kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa, lietas tiesā ved to pārstāvji vai — likumā noteiktajos gadījumos — pārstāvji kopā ar šīm personām. Lietās, kuras ved minēto personu pārstāvji, tiesa aicina piedalīties arī pašas šīs personas. Savukārt fiziskajām personām, kuras nav sasniegušas 15 gadu vecumu, lietas tiesā ved to likumiskie pārstāvji.
/Avots: Tieslietu ministrija/
Esmu nepilngadīgais. Vai man ir papildus tiesības?
Kas notiek ar cietušo (tajā skaitā nepilngadīgo cietušo) tiesā
Piemēram, cietušā tiesības un pienākumi tiesu instancēs, pārstāvība, piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā) norādām šādu informāciju
Attiecībā ar cietušo kriminālprocesā norādāms, ka KPL 99. pantā ir noteiktas cietušā tiesības pirmās instances tiesā.
Proti, pirmās instances tiesā cietušajam ir KLP 97.1 pantā noteiktās pamattiesības, kā arī tiesības:
- savlaicīgi uzzināt iztiesāšanas vietu un laiku;
- pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, atsevišķam tiesnesim, valsts apsūdzības uzturētājam un ekspertam;
- pašam piedalīties krimināllietas izskatīšanā;
- izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu;
- piedalīties katra tiesā pārbaudāma pierādījuma tiešā un mutvārdos veiktā pārbaudē;
- iesniegt pieteikumus;
- uzstāties tiesas debatēs;
- iepazīties ar tiesas nolēmumu un tiesas sēdes protokolu. Papildus minētajām tiesībām, īpaši aizsargājamam cietušajam ir tiesības lūgt, lai viņa dalība vai uzklausīšana tiesas sēdē notiktu, izmantojot tehniskos līdzekļus.
Savukārt KPL 100. pants reglamentē cietušā tiesības apelācijas instances tiesā. Ja pirmās instances tiesas nolēmums pārsūdzēts daļā par to noziedzīgu nodarījumu, ar kuru cietušajam nodarīts kaitējums, procesa virzītājs nosūta cietušajam saņemto apelācijas sūdzību kopijas, bet apelācijas instances tiesa paziņo par sūdzību izskatīšanas laiku, vietu un kārtību. Tiesas sēdē cietušajam ir tādas pašas tiesības kā pirmās instances tiesā, kā arī tiesības uzturēt un pamatot savu sūdzību vai to atsaukt. Savukārt, ja pieņemts lēmums par lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, cietušajam ir tiesības pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim, kā arī iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā. Cietušajam ir tiesības tiesas noteiktajā dienā saņemt apelācijas instances tiesas nolēmumu un iesniegt kasācijas sūdzību.
Attiecībā par cietušā tiesībām kasācijas instances tiesā atbilstoši KPL 101. pantam norādāms, ka, ja apelācijas instances tiesas nolēmums pārsūdzēts daļā par to noziedzīgu nodarījumu, ar kuru cietušajam nodarīts kaitējums, procesa virzītājs apelācijas instances tiesā nosūta cietušajam saņemto kasācijas sūdzību kopijas, bet kasācijas instances tiesa paziņo par sūdzību izskatīšanas laiku, vietu un kārtību.
Ja kasācijas instances tiesā sūdzība tiek izskatīta rakstveida procesā, cietušajam ir tiesības:
- pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim;
- iesniegt rakstveida iebildumus par citu personu sūdzībām;
- pieteikt motivētu lūgumu par sūdzības izskatīšanu mutvārdu procesā atklātā tiesas sēdē viņa klātbūtnē. Izskatot lietu mutvārdos notiekošā procesā tiesas sēdē, cietušajam ir tiesības pieteikt noraidījumus, uzturēt vai atsaukt savu sūdzību un izteikt viedokli par citām sūdzībām, kas bijušas par pamatu viņa dalībai kasācijas instances tiesā.
Vienlaikus norādāms, ka atbilde attiecībā uz cietušā pienākumiem, kā arī tā pārstāvību kriminālprocesā tika sniegta atbildē uz pirmo jautājumu.
Tāpat informējam, ka atbilstoši KPL 450. panta otrajai daļai slēgtā tiesas sēdē iztiesā krimināllietu par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību un par noziedzīgu nodarījumu, ko izdarījis nepilngadīgais vai kas izdarīts pret nepilngadīgo, kā arī krimināllietu, kurā nepieciešams aizsargāt valsts vai adopcijas noslēpumu.
Attiecība par tiesvedību norādāms, ka KPL 48. nodaļa nosaka tiesvedības īpatnības cietušā un apsūdzētā izlīguma gadījumā. Proti, KPL 536. pants nosaka, ka cietušais un apsūdzētais līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu likumā paredzētajos gadījumos var paziņot par izlīgumu. Ja izlīgumu iesniedz rakstveidā, to pievieno lietai. Izlīgumā jābūt norādītam, ka tas noslēgts labprātīgi un cietušais saprot izlīguma sekas. Ja rakstveida izlīgumu iesniedz apsūdzētais bez cietušā klātbūtnes un cietušais ir fiziskā persona, izlīgumam jābūt notariāli vai Valsts probācijas dienesta apmācīta starpnieka apliecinātam. Savukārt, ja cietušais un apsūdzētais par izlīgumu paziņo mutvārdos tiesas sēdes laikā, par izlīgumu izdara ierakstu tiesas sēdes protokolā un to paraksta cietušais un apsūdzētais. Svarīgi uzsvērt, ka pirms izlīguma parakstīšanas vai pēc rakstveida izlīguma saņemšanas tiesa pārliecinās, vai tas noslēgts labprātīgi un vai cietušais saprot izlīguma sekas.
Vienlaikus saskaņā ar KPL 538. pantu, ja cietušais un apsūdzētais paziņo par izlīgumu līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu, tiesa, nepārbaudot lietas materiālus, var pieņemt lēmumu par apsūdzētā atbrīvošanu no kriminālatbildības un kriminālprocesa izbeigšanu.
Attiecībā par civilprocesu norādāms, ka pušu tiesības un pienākumi ir regulēti Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 74. pantā.
Jānorāda, ka pusēm ir šādas civilprocesuālās tiesības:
- iepazīties ar lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus un izgatavot kopijas;
- piedalīties tiesas sēdē;
- pieteikt noraidījumus;
- iesniegt pierādījumus;
- pieteikt lūgumus;
- dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus;
- izteikt savus argumentus un apsvērumus;
- celt iebildumus pret citu lietas dalībnieku lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem;
- pārsūdzēt tiesas spriedumus un lēmumus;
- saņemt spriedumu, lēmumu un citu lietā esošo dokumentu norakstus, kā arī izmantot citas procesuālās tiesības, kuras tām piešķirtas ar šo likumu.
Civillietā par kaitējuma kompensācijas piedziņu prasītājs būs cietušais. Tāpēc jānorāda, ka prasītājs turklāt ir tiesīgs:
- pilnīgi vai daļēji atteikties no prasības;
- samazināt prasījumu apmēru;
- rakstveidā grozīt prasības pamatu vai priekšmetu vai palielināt prasījumu apmēru, iekams nav uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības (šā likuma 163.pants).
Tāpat puses var vienoties par mediācijas izmantošanu, kā arī noslēgt izlīgumu. Pusēm savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāizpilda godprātīgi. Pusēm ir pienākums:
- ierasties pēc tiesas aicinājuma tiesā;
- savlaicīgi rakstveidā paziņot par iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi, iesniedzot par to pierādījumus;
- izpildīt citus procesuālos pienākumus, kuri tām uzlikti saskaņā ar šo likumu.
Attiecībā uz pārstāvību tiesā jānorāda, ka saskaņā ar CPL 72. panta otro un trešo daļu fiziskajām personām vecumā no 15 līdz 18 gadiem lietas tiesā ved to likumiskie pārstāvji. Pilngadīgām fiziskajām personām, kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa, lietas tiesā ved to pārstāvji vai — likumā noteiktajos gadījumos — pārstāvji kopā ar šīm personām. Lietās, kuras ved minēto personu pārstāvji, tiesa aicina piedalīties arī pašas šīs personas. Savukārt fiziskajām personām, kuras nav sasniegušas 15 gadu vecumu, lietas tiesā ved to likumiskie pārstāvji.
/Avots: Tieslietu ministrija/
Kā es varu piedalīties krimināllietas iztiesāšanā?
Kas notiek ar cietušo (tajā skaitā nepilngadīgo cietušo) tiesā
Piemēram, cietušā tiesības un pienākumi tiesu instancēs, pārstāvība, piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā) norādām šādu informāciju
Attiecībā ar cietušo kriminālprocesā norādāms, ka KPL 99. pantā ir noteiktas cietušā tiesības pirmās instances tiesā.
Proti, pirmās instances tiesā cietušajam ir KLP 97.1 pantā noteiktās pamattiesības, kā arī tiesības:
- savlaicīgi uzzināt iztiesāšanas vietu un laiku;
- pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, atsevišķam tiesnesim, valsts apsūdzības uzturētājam un ekspertam;
- pašam piedalīties krimināllietas izskatīšanā;
- izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu;
- piedalīties katra tiesā pārbaudāma pierādījuma tiešā un mutvārdos veiktā pārbaudē;
- iesniegt pieteikumus;
- uzstāties tiesas debatēs;
- iepazīties ar tiesas nolēmumu un tiesas sēdes protokolu. Papildus minētajām tiesībām, īpaši aizsargājamam cietušajam ir tiesības lūgt, lai viņa dalība vai uzklausīšana tiesas sēdē notiktu, izmantojot tehniskos līdzekļus.
Savukārt KPL 100. pants reglamentē cietušā tiesības apelācijas instances tiesā. Ja pirmās instances tiesas nolēmums pārsūdzēts daļā par to noziedzīgu nodarījumu, ar kuru cietušajam nodarīts kaitējums, procesa virzītājs nosūta cietušajam saņemto apelācijas sūdzību kopijas, bet apelācijas instances tiesa paziņo par sūdzību izskatīšanas laiku, vietu un kārtību. Tiesas sēdē cietušajam ir tādas pašas tiesības kā pirmās instances tiesā, kā arī tiesības uzturēt un pamatot savu sūdzību vai to atsaukt. Savukārt, ja pieņemts lēmums par lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, cietušajam ir tiesības pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim, kā arī iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā. Cietušajam ir tiesības tiesas noteiktajā dienā saņemt apelācijas instances tiesas nolēmumu un iesniegt kasācijas sūdzību.
Attiecībā par cietušā tiesībām kasācijas instances tiesā atbilstoši KPL 101. pantam norādāms, ka, ja apelācijas instances tiesas nolēmums pārsūdzēts daļā par to noziedzīgu nodarījumu, ar kuru cietušajam nodarīts kaitējums, procesa virzītājs apelācijas instances tiesā nosūta cietušajam saņemto kasācijas sūdzību kopijas, bet kasācijas instances tiesa paziņo par sūdzību izskatīšanas laiku, vietu un kārtību.
Ja kasācijas instances tiesā sūdzība tiek izskatīta rakstveida procesā, cietušajam ir tiesības:
- pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim;
- iesniegt rakstveida iebildumus par citu personu sūdzībām;
- pieteikt motivētu lūgumu par sūdzības izskatīšanu mutvārdu procesā atklātā tiesas sēdē viņa klātbūtnē. Izskatot lietu mutvārdos notiekošā procesā tiesas sēdē, cietušajam ir tiesības pieteikt noraidījumus, uzturēt vai atsaukt savu sūdzību un izteikt viedokli par citām sūdzībām, kas bijušas par pamatu viņa dalībai kasācijas instances tiesā.
Vienlaikus norādāms, ka atbilde attiecībā uz cietušā pienākumiem, kā arī tā pārstāvību kriminālprocesā tika sniegta atbildē uz pirmo jautājumu.
Tāpat informējam, ka atbilstoši KPL 450. panta otrajai daļai slēgtā tiesas sēdē iztiesā krimināllietu par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību un par noziedzīgu nodarījumu, ko izdarījis nepilngadīgais vai kas izdarīts pret nepilngadīgo, kā arī krimināllietu, kurā nepieciešams aizsargāt valsts vai adopcijas noslēpumu.
Attiecība par tiesvedību norādāms, ka KPL 48. nodaļa nosaka tiesvedības īpatnības cietušā un apsūdzētā izlīguma gadījumā. Proti, KPL 536. pants nosaka, ka cietušais un apsūdzētais līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu likumā paredzētajos gadījumos var paziņot par izlīgumu. Ja izlīgumu iesniedz rakstveidā, to pievieno lietai. Izlīgumā jābūt norādītam, ka tas noslēgts labprātīgi un cietušais saprot izlīguma sekas. Ja rakstveida izlīgumu iesniedz apsūdzētais bez cietušā klātbūtnes un cietušais ir fiziskā persona, izlīgumam jābūt notariāli vai Valsts probācijas dienesta apmācīta starpnieka apliecinātam. Savukārt, ja cietušais un apsūdzētais par izlīgumu paziņo mutvārdos tiesas sēdes laikā, par izlīgumu izdara ierakstu tiesas sēdes protokolā un to paraksta cietušais un apsūdzētais. Svarīgi uzsvērt, ka pirms izlīguma parakstīšanas vai pēc rakstveida izlīguma saņemšanas tiesa pārliecinās, vai tas noslēgts labprātīgi un vai cietušais saprot izlīguma sekas.
Vienlaikus saskaņā ar KPL 538. pantu, ja cietušais un apsūdzētais paziņo par izlīgumu līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu, tiesa, nepārbaudot lietas materiālus, var pieņemt lēmumu par apsūdzētā atbrīvošanu no kriminālatbildības un kriminālprocesa izbeigšanu.
Attiecībā par civilprocesu norādāms, ka pušu tiesības un pienākumi ir regulēti Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 74. pantā.
Jānorāda, ka pusēm ir šādas civilprocesuālās tiesības:
- iepazīties ar lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus un izgatavot kopijas;
- piedalīties tiesas sēdē;
- pieteikt noraidījumus;
- iesniegt pierādījumus;
- pieteikt lūgumus;
- dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus;
- izteikt savus argumentus un apsvērumus;
- celt iebildumus pret citu lietas dalībnieku lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem;
- pārsūdzēt tiesas spriedumus un lēmumus;
- saņemt spriedumu, lēmumu un citu lietā esošo dokumentu norakstus, kā arī izmantot citas procesuālās tiesības, kuras tām piešķirtas ar šo likumu.
Civillietā par kaitējuma kompensācijas piedziņu prasītājs būs cietušais. Tāpēc jānorāda, ka prasītājs turklāt ir tiesīgs:
- pilnīgi vai daļēji atteikties no prasības;
- samazināt prasījumu apmēru;
- rakstveidā grozīt prasības pamatu vai priekšmetu vai palielināt prasījumu apmēru, iekams nav uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības (šā likuma 163.pants).
Tāpat puses var vienoties par mediācijas izmantošanu, kā arī noslēgt izlīgumu. Pusēm savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāizpilda godprātīgi. Pusēm ir pienākums:
- ierasties pēc tiesas aicinājuma tiesā;
- savlaicīgi rakstveidā paziņot par iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi, iesniedzot par to pierādījumus;
- izpildīt citus procesuālos pienākumus, kuri tām uzlikti saskaņā ar šo likumu.
Attiecībā uz pārstāvību tiesā jānorāda, ka saskaņā ar CPL 72. panta otro un trešo daļu fiziskajām personām vecumā no 15 līdz 18 gadiem lietas tiesā ved to likumiskie pārstāvji. Pilngadīgām fiziskajām personām, kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa, lietas tiesā ved to pārstāvji vai — likumā noteiktajos gadījumos — pārstāvji kopā ar šīm personām. Lietās, kuras ved minēto personu pārstāvji, tiesa aicina piedalīties arī pašas šīs personas. Savukārt fiziskajām personām, kuras nav sasniegušas 15 gadu vecumu, lietas tiesā ved to likumiskie pārstāvji.
/Avots: Tieslietu ministrija/