Tiesas laikā

Ievietots: 22.11.2025

Aktualizēts: 28.01.2026

1.11. cietušo (tai skaitā nepilngadīgo cietušo) tiesā (piemēram, cietušā tiesības un pienākumi tiesu instancēs, pārstāvība, piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā);

Pilngadīgā cietušā piedalīšanās tiesā

Kad kriminālprocess nonāk tiesā, cietušajam saglabājas visas procesuālās tiesības un pienākumi, kā arī rodas tiesības piedalīties lietas iztiesāšanā, aizstāvēt savas intereses un saņemt atlīdzinājumu par nodarīto kaitējumu.

Cietušā tiesības tiesā (KPL 97., 400.–404., 14. nodaļu)

Pilngadīgajam cietušajam tiesas instancē ir tiesības:

Dalība un līdzdalība procesā

piedalīties tiesas sēdēs;
izteikt savu viedokli par pierādījumiem un lietas apstākļiem;
uzdot jautājumus lieciniekiem, ekspertam, apsūdzētajam (ar tiesas atļauju);
sniegt tiesai mutisku vai rakstisku cietušā paskaidrojumu.

Lūgumi un sūdzības

iesniegt lūgumus par pierādījumu pievienošanu, ekspertīzi, procesuālām darbībām;
celt civilprasību kriminālprocesa ietvaros par nodarīto kaitējumu;
iesniegt sūdzības par tiesas lēmumiem likumā noteiktajā kārtībā.

Informācijas saņemšana

tikt informētam par tiesas sēžu laiku un norisi;
saņemt tiesas nolēmumus un to skaidrojumus.

Cietušā pienākumi tiesā (KPL 98. pantu)

Pilngadīgajam cietušajam ir pienākums:

ierasties uz tiesas sēdēm pēc tiesas uzaicinājuma;
sniegt patiesas liecības un paskaidrojumus;
ievērot tiesas noteikto kārtību;
neizpaust informāciju, kas atzīta par neizpaužamu (piemēram, izmeklēšanas vai privātās dzīves detaļas).

Neattaisnota neierašanās var novest pie piespiedu atvešanas vai naudas soda.

Cietušā pārstāvība tiesā (KPL 104.–108. panti)

Cietušo tiesā var pārstāvēt:

advokāts (visbiežākā izvēle),
pilnvarota persona,
juridiskas personas gadījumā — tās likumiskais pārstāvis.

Pārstāvis drīkst:

piedalīties tiesas sēdēs cietušā vietā vai kopā ar viņu,
iesniegt lūgumus, sūdzības un civilprasību,
izteikt viedokli par pierādījumiem.

Cietušais var izvēlēties piedalīties pats, bet tiesības uz pārstāvi saglabājas jebkurā procesa posmā.

Cietušā piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā (KPL 400.–407. panti)

Tiesas sēdē cietušajam ir tiesības:

Tiesā sniegt liecības un paskaidrojumus

cietušais var tikt nopratināts kā persona, kurai nodarīts kaitējums;
var sniegt paskaidrojumu par nodarījuma apstākļiem un sekām.

Iesaistīties pierādījumu vērtēšanā

prasīt pievienot jaunus pierādījumus;
komentēt pretējās puses pierādījumus;
argumentēt par kaitējuma apmēru.

Civilprasības uzturēšana

Cietušais var:

pieteikt prasību par materiālo un morālo kaitējumu,
uzturēt to tiesas sēdēs.

Noslēguma debates

Atbilstoši kārtībai cietušais vai viņa pārstāvis var piedalīties tiesas debatēs, izsakot savu pozīciju par sodu, kaitējuma atlīdzināšanu un lietas apstākļiem.

Nepilngadīgā cietušā piedalīšanās tiesā

Nepilngadīgā cietušā iesaiste tiesas procesā tiek nodrošināta īpašā, bērnam saudzīgā veidā, ievērojot viņa vecumu, psiholoģiskās vajadzības un drošību

Nepilngadīgā tiesības tiesā (KPL 97., 99., 400.–407. panti)

Nepilngadīgajam cietušajam tiesības ir līdzīgas pilngadīgajam, bet tiek īstenotas caur likumisko pārstāvi vai ar īpašu aizsardzību:

piedalīties tiesas sēdēs, bet īpaši pielāgotā vidē;
sniegt liecības un paskaidrojumus, izmantojot psihologa vai pedagoga klātbūtni;
tikt informētam par tiesas sēžu laiku, norisi un nolēmumiem;
iesniegt lūgumus, sūdzības vai civilprasības, ko pārstāv likumiskais pārstāvis;
saņemt aizsardzību pret iespējamu aizdomās turētā vai citu personu ietekmi;
pieprasīt, lai liecības tiktu fiksētas videonovērošanā, lai bērnam nebūtu atkārtoti jāliecina.

Nepilngadīgā pienākumi tiesā

sniegt patiesas liecības un paskaidrojumus (ar pārstāvja palīdzību);
ievērot tiesas noteikto kārtību;
neizpaust informāciju, kas ir izmeklēšanas noslēpums vai aizsargājama (piemēram, cita bērna dati, konfidenciāli materiāli).

Pienākumi tiek piemēroti atbilstoši bērna vecumam un spējām.

Pārstāvība tiesā (KPL 104.–108., 99. panti)

Nepilngadīgo cietušo tiesā pārstāv:

likumiskais pārstāvis (vecāks, aizbildnis),
advokāts, ja nepieciešama juridiskā palīdzība.

Ja likumiskais pārstāvis varētu būt interešu konflikta pusē, tiesa nodrošina īpašu aizgādni vai citu piemērotu pārstāvi.

Pārstāvis var piedalīties tiesas sēdē bērna vietā vai kopā ar viņu, aizstāvot cietušā tiesības un intereses.

Piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā (KPL 137., 139.–155., 400.–407. panti)

Nepilngadīgā cietušā piedalīšanās tiek nodrošināta saudzīgi:

pratināšana notiek atskaitītā telpā, īsā laikā un bērnam saprotamā veidā;
pie pratināšanas var būt psihologs vai pedagogs;
bērns netiek konfrontēts ar aizdomās turēto, ja tas var radīt emocionālu traumu;
nepieciešamības gadījumā tiek izmantota videonovērošana liecību fiksēšanai;
cietušais var piedalīties citās procesuālajās darbībās (apskates, ekspertīzes) tikai tad, ja tas ir nepieciešams un iespējami saudzējoši;
civilprasību var pieteikt un uzturēt tikai pārstāvja starpniecībā.

Kas notiek tiesā?

Kas notiek ar cietušo (tajā skaitā nepilngadīgo cietušo) tiesā

Piemēram, cietušā tiesības un pienākumi tiesu instancēs, pārstāvība, piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā) norādām šādu informāciju

Attiecībā ar cietušo kriminālprocesā norādāms, ka KPL 99. pantā ir noteiktas cietušā tiesības pirmās instances tiesā.

Proti, pirmās instances tiesā cietušajam ir KLP 97.1 pantā noteiktās pamattiesības, kā arī tiesības:

savlaicīgi uzzināt iztiesāšanas vietu un laiku;
pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, atsevišķam tiesnesim, valsts apsūdzības uzturētājam un ekspertam;
pašam piedalīties krimināllietas izskatīšanā;
izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu;
piedalīties katra tiesā pārbaudāma pierādījuma tiešā un mutvārdos veiktā pārbaudē;
iesniegt pieteikumus;
uzstāties tiesas debatēs;
iepazīties ar tiesas nolēmumu un tiesas sēdes protokolu. Papildus minētajām tiesībām, īpaši aizsargājamam cietušajam ir tiesības lūgt, lai viņa dalība vai uzklausīšana tiesas sēdē notiktu, izmantojot tehniskos līdzekļus.

Savukārt KPL 100. pants reglamentē cietušā tiesības apelācijas instances tiesā. Ja pirmās instances tiesas nolēmums pārsūdzēts daļā par to noziedzīgu nodarījumu, ar kuru cietušajam nodarīts kaitējums, procesa virzītājs nosūta cietušajam saņemto apelācijas sūdzību kopijas, bet apelācijas instances tiesa paziņo par sūdzību izskatīšanas laiku, vietu un kārtību. Tiesas sēdē cietušajam ir tādas pašas tiesības kā pirmās instances tiesā, kā arī tiesības uzturēt un pamatot savu sūdzību vai to atsaukt. Savukārt, ja pieņemts lēmums par lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, cietušajam ir tiesības pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim, kā arī iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā. Cietušajam ir tiesības tiesas noteiktajā dienā saņemt apelācijas instances tiesas nolēmumu un iesniegt kasācijas sūdzību.

Attiecībā par cietušā tiesībām kasācijas instances tiesā atbilstoši KPL 101. pantam norādāms, ka, ja apelācijas instances tiesas nolēmums pārsūdzēts daļā par to noziedzīgu nodarījumu, ar kuru cietušajam nodarīts kaitējums, procesa virzītājs apelācijas instances tiesā nosūta cietušajam saņemto kasācijas sūdzību kopijas, bet kasācijas instances tiesa paziņo par sūdzību izskatīšanas laiku, vietu un kārtību.

Ja kasācijas instances tiesā sūdzība tiek izskatīta rakstveida procesā, cietušajam ir tiesības:

pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim;
iesniegt rakstveida iebildumus par citu personu sūdzībām;
pieteikt motivētu lūgumu par sūdzības izskatīšanu mutvārdu procesā atklātā tiesas sēdē viņa klātbūtnē. Izskatot lietu mutvārdos notiekošā procesā tiesas sēdē, cietušajam ir tiesības pieteikt noraidījumus, uzturēt vai atsaukt savu sūdzību un izteikt viedokli par citām sūdzībām, kas bijušas par pamatu viņa dalībai kasācijas instances tiesā.

Vienlaikus norādāms, ka atbilde attiecībā uz cietušā pienākumiem, kā arī tā pārstāvību kriminālprocesā tika sniegta atbildē uz pirmo jautājumu.

Tāpat informējam, ka atbilstoši KPL 450. panta otrajai daļai slēgtā tiesas sēdē iztiesā krimināllietu par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību un par noziedzīgu nodarījumu, ko izdarījis nepilngadīgais vai kas izdarīts pret nepilngadīgo, kā arī krimināllietu, kurā nepieciešams aizsargāt valsts vai adopcijas noslēpumu.

Attiecība par tiesvedību norādāms, ka KPL 48. nodaļa nosaka tiesvedības īpatnības cietušā un apsūdzētā izlīguma gadījumā. Proti, KPL 536. pants nosaka, ka cietušais un apsūdzētais līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu likumā paredzētajos gadījumos var paziņot par izlīgumu. Ja izlīgumu iesniedz rakstveidā, to pievieno lietai. Izlīgumā jābūt norādītam, ka tas noslēgts labprātīgi un cietušais saprot izlīguma sekas. Ja rakstveida izlīgumu iesniedz apsūdzētais bez cietušā klātbūtnes un cietušais ir fiziskā persona, izlīgumam jābūt notariāli vai Valsts probācijas dienesta apmācīta starpnieka apliecinātam. Savukārt, ja cietušais un apsūdzētais par izlīgumu paziņo mutvārdos tiesas sēdes laikā, par izlīgumu izdara ierakstu tiesas sēdes protokolā un to paraksta cietušais un apsūdzētais. Svarīgi uzsvērt, ka pirms izlīguma parakstīšanas vai pēc rakstveida izlīguma saņemšanas tiesa pārliecinās, vai tas noslēgts labprātīgi un vai cietušais saprot izlīguma sekas.

Vienlaikus saskaņā ar KPL 538. pantu, ja cietušais un apsūdzētais paziņo par izlīgumu līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu, tiesa, nepārbaudot lietas materiālus, var pieņemt lēmumu par apsūdzētā atbrīvošanu no kriminālatbildības un kriminālprocesa izbeigšanu.

Attiecībā par civilprocesu norādāms, ka pušu tiesības un pienākumi ir regulēti Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 74. pantā.

Jānorāda, ka pusēm ir šādas civilprocesuālās tiesības:

iepazīties ar lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus un izgatavot kopijas;
piedalīties tiesas sēdē;
pieteikt noraidījumus;
iesniegt pierādījumus;
pieteikt lūgumus;
dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus;
izteikt savus argumentus un apsvērumus;
celt iebildumus pret citu lietas dalībnieku lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem;
pārsūdzēt tiesas spriedumus un lēmumus;
saņemt spriedumu, lēmumu un citu lietā esošo dokumentu norakstus, kā arī izmantot citas procesuālās tiesības, kuras tām piešķirtas ar šo likumu.

Civillietā par kaitējuma kompensācijas piedziņu prasītājs būs cietušais. Tāpēc jānorāda, ka prasītājs turklāt ir tiesīgs:

pilnīgi vai daļēji atteikties no prasības;
samazināt prasījumu apmēru;
rakstveidā grozīt prasības pamatu vai priekšmetu vai palielināt prasījumu apmēru, iekams nav uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības (šā likuma 163.pants).

Tāpat puses var vienoties par mediācijas izmantošanu, kā arī noslēgt izlīgumu. Pusēm savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāizpilda godprātīgi. Pusēm ir pienākums:

ierasties pēc tiesas aicinājuma tiesā;
savlaicīgi rakstveidā paziņot par iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi, iesniedzot par to pierādījumus;
izpildīt citus procesuālos pienākumus, kuri tām uzlikti saskaņā ar šo likumu.

Attiecībā uz pārstāvību tiesā jānorāda, ka saskaņā ar CPL 72. panta otro un trešo daļu fiziskajām personām vecumā no 15 līdz 18 gadiem lietas tiesā ved to likumiskie pārstāvji. Pilngadīgām fiziskajām personām, kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa, lietas tiesā ved to pārstāvji vai — likumā noteiktajos gadījumos — pārstāvji kopā ar šīm personām. Lietās, kuras ved minēto personu pārstāvji, tiesa aicina piedalīties arī pašas šīs personas. Savukārt fiziskajām personām, kuras nav sasniegušas 15 gadu vecumu, lietas tiesā ved to likumiskie pārstāvji.

/Avots: Tieslietu ministrija/

Esmu nepilngadīgais. Vai man ir papildus tiesības?

Kas notiek ar cietušo (tajā skaitā nepilngadīgo cietušo) tiesā

Piemēram, cietušā tiesības un pienākumi tiesu instancēs, pārstāvība, piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā) norādām šādu informāciju

Attiecībā ar cietušo kriminālprocesā norādāms, ka KPL 99. pantā ir noteiktas cietušā tiesības pirmās instances tiesā.

Proti, pirmās instances tiesā cietušajam ir KLP 97.1 pantā noteiktās pamattiesības, kā arī tiesības:

savlaicīgi uzzināt iztiesāšanas vietu un laiku;
pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, atsevišķam tiesnesim, valsts apsūdzības uzturētājam un ekspertam;
pašam piedalīties krimināllietas izskatīšanā;
izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu;
piedalīties katra tiesā pārbaudāma pierādījuma tiešā un mutvārdos veiktā pārbaudē;
iesniegt pieteikumus;
uzstāties tiesas debatēs;
iepazīties ar tiesas nolēmumu un tiesas sēdes protokolu. Papildus minētajām tiesībām, īpaši aizsargājamam cietušajam ir tiesības lūgt, lai viņa dalība vai uzklausīšana tiesas sēdē notiktu, izmantojot tehniskos līdzekļus.

Savukārt KPL 100. pants reglamentē cietušā tiesības apelācijas instances tiesā. Ja pirmās instances tiesas nolēmums pārsūdzēts daļā par to noziedzīgu nodarījumu, ar kuru cietušajam nodarīts kaitējums, procesa virzītājs nosūta cietušajam saņemto apelācijas sūdzību kopijas, bet apelācijas instances tiesa paziņo par sūdzību izskatīšanas laiku, vietu un kārtību. Tiesas sēdē cietušajam ir tādas pašas tiesības kā pirmās instances tiesā, kā arī tiesības uzturēt un pamatot savu sūdzību vai to atsaukt. Savukārt, ja pieņemts lēmums par lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, cietušajam ir tiesības pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim, kā arī iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā. Cietušajam ir tiesības tiesas noteiktajā dienā saņemt apelācijas instances tiesas nolēmumu un iesniegt kasācijas sūdzību.

Attiecībā par cietušā tiesībām kasācijas instances tiesā atbilstoši KPL 101. pantam norādāms, ka, ja apelācijas instances tiesas nolēmums pārsūdzēts daļā par to noziedzīgu nodarījumu, ar kuru cietušajam nodarīts kaitējums, procesa virzītājs apelācijas instances tiesā nosūta cietušajam saņemto kasācijas sūdzību kopijas, bet kasācijas instances tiesa paziņo par sūdzību izskatīšanas laiku, vietu un kārtību.

Ja kasācijas instances tiesā sūdzība tiek izskatīta rakstveida procesā, cietušajam ir tiesības:

pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim;
iesniegt rakstveida iebildumus par citu personu sūdzībām;
pieteikt motivētu lūgumu par sūdzības izskatīšanu mutvārdu procesā atklātā tiesas sēdē viņa klātbūtnē. Izskatot lietu mutvārdos notiekošā procesā tiesas sēdē, cietušajam ir tiesības pieteikt noraidījumus, uzturēt vai atsaukt savu sūdzību un izteikt viedokli par citām sūdzībām, kas bijušas par pamatu viņa dalībai kasācijas instances tiesā.

Vienlaikus norādāms, ka atbilde attiecībā uz cietušā pienākumiem, kā arī tā pārstāvību kriminālprocesā tika sniegta atbildē uz pirmo jautājumu.

Tāpat informējam, ka atbilstoši KPL 450. panta otrajai daļai slēgtā tiesas sēdē iztiesā krimināllietu par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību un par noziedzīgu nodarījumu, ko izdarījis nepilngadīgais vai kas izdarīts pret nepilngadīgo, kā arī krimināllietu, kurā nepieciešams aizsargāt valsts vai adopcijas noslēpumu.

Attiecība par tiesvedību norādāms, ka KPL 48. nodaļa nosaka tiesvedības īpatnības cietušā un apsūdzētā izlīguma gadījumā. Proti, KPL 536. pants nosaka, ka cietušais un apsūdzētais līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu likumā paredzētajos gadījumos var paziņot par izlīgumu. Ja izlīgumu iesniedz rakstveidā, to pievieno lietai. Izlīgumā jābūt norādītam, ka tas noslēgts labprātīgi un cietušais saprot izlīguma sekas. Ja rakstveida izlīgumu iesniedz apsūdzētais bez cietušā klātbūtnes un cietušais ir fiziskā persona, izlīgumam jābūt notariāli vai Valsts probācijas dienesta apmācīta starpnieka apliecinātam. Savukārt, ja cietušais un apsūdzētais par izlīgumu paziņo mutvārdos tiesas sēdes laikā, par izlīgumu izdara ierakstu tiesas sēdes protokolā un to paraksta cietušais un apsūdzētais. Svarīgi uzsvērt, ka pirms izlīguma parakstīšanas vai pēc rakstveida izlīguma saņemšanas tiesa pārliecinās, vai tas noslēgts labprātīgi un vai cietušais saprot izlīguma sekas.

Vienlaikus saskaņā ar KPL 538. pantu, ja cietušais un apsūdzētais paziņo par izlīgumu līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu, tiesa, nepārbaudot lietas materiālus, var pieņemt lēmumu par apsūdzētā atbrīvošanu no kriminālatbildības un kriminālprocesa izbeigšanu.

Attiecībā par civilprocesu norādāms, ka pušu tiesības un pienākumi ir regulēti Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 74. pantā.

Jānorāda, ka pusēm ir šādas civilprocesuālās tiesības:

iepazīties ar lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus un izgatavot kopijas;
piedalīties tiesas sēdē;
pieteikt noraidījumus;
iesniegt pierādījumus;
pieteikt lūgumus;
dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus;
izteikt savus argumentus un apsvērumus;
celt iebildumus pret citu lietas dalībnieku lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem;
pārsūdzēt tiesas spriedumus un lēmumus;
saņemt spriedumu, lēmumu un citu lietā esošo dokumentu norakstus, kā arī izmantot citas procesuālās tiesības, kuras tām piešķirtas ar šo likumu.

Civillietā par kaitējuma kompensācijas piedziņu prasītājs būs cietušais. Tāpēc jānorāda, ka prasītājs turklāt ir tiesīgs:

pilnīgi vai daļēji atteikties no prasības;
samazināt prasījumu apmēru;
rakstveidā grozīt prasības pamatu vai priekšmetu vai palielināt prasījumu apmēru, iekams nav uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības (šā likuma 163.pants).

Tāpat puses var vienoties par mediācijas izmantošanu, kā arī noslēgt izlīgumu. Pusēm savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāizpilda godprātīgi. Pusēm ir pienākums:

ierasties pēc tiesas aicinājuma tiesā;
savlaicīgi rakstveidā paziņot par iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi, iesniedzot par to pierādījumus;
izpildīt citus procesuālos pienākumus, kuri tām uzlikti saskaņā ar šo likumu.

Attiecībā uz pārstāvību tiesā jānorāda, ka saskaņā ar CPL 72. panta otro un trešo daļu fiziskajām personām vecumā no 15 līdz 18 gadiem lietas tiesā ved to likumiskie pārstāvji. Pilngadīgām fiziskajām personām, kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa, lietas tiesā ved to pārstāvji vai — likumā noteiktajos gadījumos — pārstāvji kopā ar šīm personām. Lietās, kuras ved minēto personu pārstāvji, tiesa aicina piedalīties arī pašas šīs personas. Savukārt fiziskajām personām, kuras nav sasniegušas 15 gadu vecumu, lietas tiesā ved to likumiskie pārstāvji.

/Avots: Tieslietu ministrija/

Kā es varu piedalīties krimināllietas iztiesāšanā?

Kas notiek ar cietušo (tajā skaitā nepilngadīgo cietušo) tiesā

Piemēram, cietušā tiesības un pienākumi tiesu instancēs, pārstāvība, piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā) norādām šādu informāciju

Attiecībā ar cietušo kriminālprocesā norādāms, ka KPL 99. pantā ir noteiktas cietušā tiesības pirmās instances tiesā.

Proti, pirmās instances tiesā cietušajam ir KLP 97.1 pantā noteiktās pamattiesības, kā arī tiesības:

savlaicīgi uzzināt iztiesāšanas vietu un laiku;
pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, atsevišķam tiesnesim, valsts apsūdzības uzturētājam un ekspertam;
pašam piedalīties krimināllietas izskatīšanā;
izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu;
piedalīties katra tiesā pārbaudāma pierādījuma tiešā un mutvārdos veiktā pārbaudē;
iesniegt pieteikumus;
uzstāties tiesas debatēs;
iepazīties ar tiesas nolēmumu un tiesas sēdes protokolu. Papildus minētajām tiesībām, īpaši aizsargājamam cietušajam ir tiesības lūgt, lai viņa dalība vai uzklausīšana tiesas sēdē notiktu, izmantojot tehniskos līdzekļus.

Savukārt KPL 100. pants reglamentē cietušā tiesības apelācijas instances tiesā. Ja pirmās instances tiesas nolēmums pārsūdzēts daļā par to noziedzīgu nodarījumu, ar kuru cietušajam nodarīts kaitējums, procesa virzītājs nosūta cietušajam saņemto apelācijas sūdzību kopijas, bet apelācijas instances tiesa paziņo par sūdzību izskatīšanas laiku, vietu un kārtību. Tiesas sēdē cietušajam ir tādas pašas tiesības kā pirmās instances tiesā, kā arī tiesības uzturēt un pamatot savu sūdzību vai to atsaukt. Savukārt, ja pieņemts lēmums par lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, cietušajam ir tiesības pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim, kā arī iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā. Cietušajam ir tiesības tiesas noteiktajā dienā saņemt apelācijas instances tiesas nolēmumu un iesniegt kasācijas sūdzību.

Attiecībā par cietušā tiesībām kasācijas instances tiesā atbilstoši KPL 101. pantam norādāms, ka, ja apelācijas instances tiesas nolēmums pārsūdzēts daļā par to noziedzīgu nodarījumu, ar kuru cietušajam nodarīts kaitējums, procesa virzītājs apelācijas instances tiesā nosūta cietušajam saņemto kasācijas sūdzību kopijas, bet kasācijas instances tiesa paziņo par sūdzību izskatīšanas laiku, vietu un kārtību.

Ja kasācijas instances tiesā sūdzība tiek izskatīta rakstveida procesā, cietušajam ir tiesības:

pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim;
iesniegt rakstveida iebildumus par citu personu sūdzībām;
pieteikt motivētu lūgumu par sūdzības izskatīšanu mutvārdu procesā atklātā tiesas sēdē viņa klātbūtnē. Izskatot lietu mutvārdos notiekošā procesā tiesas sēdē, cietušajam ir tiesības pieteikt noraidījumus, uzturēt vai atsaukt savu sūdzību un izteikt viedokli par citām sūdzībām, kas bijušas par pamatu viņa dalībai kasācijas instances tiesā.

Vienlaikus norādāms, ka atbilde attiecībā uz cietušā pienākumiem, kā arī tā pārstāvību kriminālprocesā tika sniegta atbildē uz pirmo jautājumu.

Tāpat informējam, ka atbilstoši KPL 450. panta otrajai daļai slēgtā tiesas sēdē iztiesā krimināllietu par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību un par noziedzīgu nodarījumu, ko izdarījis nepilngadīgais vai kas izdarīts pret nepilngadīgo, kā arī krimināllietu, kurā nepieciešams aizsargāt valsts vai adopcijas noslēpumu.

Attiecība par tiesvedību norādāms, ka KPL 48. nodaļa nosaka tiesvedības īpatnības cietušā un apsūdzētā izlīguma gadījumā. Proti, KPL 536. pants nosaka, ka cietušais un apsūdzētais līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu likumā paredzētajos gadījumos var paziņot par izlīgumu. Ja izlīgumu iesniedz rakstveidā, to pievieno lietai. Izlīgumā jābūt norādītam, ka tas noslēgts labprātīgi un cietušais saprot izlīguma sekas. Ja rakstveida izlīgumu iesniedz apsūdzētais bez cietušā klātbūtnes un cietušais ir fiziskā persona, izlīgumam jābūt notariāli vai Valsts probācijas dienesta apmācīta starpnieka apliecinātam. Savukārt, ja cietušais un apsūdzētais par izlīgumu paziņo mutvārdos tiesas sēdes laikā, par izlīgumu izdara ierakstu tiesas sēdes protokolā un to paraksta cietušais un apsūdzētais. Svarīgi uzsvērt, ka pirms izlīguma parakstīšanas vai pēc rakstveida izlīguma saņemšanas tiesa pārliecinās, vai tas noslēgts labprātīgi un vai cietušais saprot izlīguma sekas.

Vienlaikus saskaņā ar KPL 538. pantu, ja cietušais un apsūdzētais paziņo par izlīgumu līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu, tiesa, nepārbaudot lietas materiālus, var pieņemt lēmumu par apsūdzētā atbrīvošanu no kriminālatbildības un kriminālprocesa izbeigšanu.

Attiecībā par civilprocesu norādāms, ka pušu tiesības un pienākumi ir regulēti Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 74. pantā.

Jānorāda, ka pusēm ir šādas civilprocesuālās tiesības:

iepazīties ar lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus un izgatavot kopijas;
piedalīties tiesas sēdē;
pieteikt noraidījumus;
iesniegt pierādījumus;
pieteikt lūgumus;
dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus;
izteikt savus argumentus un apsvērumus;
celt iebildumus pret citu lietas dalībnieku lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem;
pārsūdzēt tiesas spriedumus un lēmumus;
saņemt spriedumu, lēmumu un citu lietā esošo dokumentu norakstus, kā arī izmantot citas procesuālās tiesības, kuras tām piešķirtas ar šo likumu.

Civillietā par kaitējuma kompensācijas piedziņu prasītājs būs cietušais. Tāpēc jānorāda, ka prasītājs turklāt ir tiesīgs:

pilnīgi vai daļēji atteikties no prasības;
samazināt prasījumu apmēru;
rakstveidā grozīt prasības pamatu vai priekšmetu vai palielināt prasījumu apmēru, iekams nav uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības (šā likuma 163.pants).

Tāpat puses var vienoties par mediācijas izmantošanu, kā arī noslēgt izlīgumu. Pusēm savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāizpilda godprātīgi. Pusēm ir pienākums:

ierasties pēc tiesas aicinājuma tiesā;
savlaicīgi rakstveidā paziņot par iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi, iesniedzot par to pierādījumus;
izpildīt citus procesuālos pienākumus, kuri tām uzlikti saskaņā ar šo likumu.

Attiecībā uz pārstāvību tiesā jānorāda, ka saskaņā ar CPL 72. panta otro un trešo daļu fiziskajām personām vecumā no 15 līdz 18 gadiem lietas tiesā ved to likumiskie pārstāvji. Pilngadīgām fiziskajām personām, kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa, lietas tiesā ved to pārstāvji vai — likumā noteiktajos gadījumos — pārstāvji kopā ar šīm personām. Lietās, kuras ved minēto personu pārstāvji, tiesa aicina piedalīties arī pašas šīs personas. Savukārt fiziskajām personām, kuras nav sasniegušas 15 gadu vecumu, lietas tiesā ved to likumiskie pārstāvji.

/Avots: Tieslietu ministrija/