Cietušā un liecinieka tiesības

Ja Jūsu rīcībā ir informācija par noziedzīgu nodarījumu, Jums jāsniedz informācija policijai. Ja esat uzaicināts liecināt, Jūs nedrīkstat atteikties to darīt, izņemot gadījumus, ja Jūs aicina liecināt pret sevi vai Jūsu tuviniekiem.

Ir ļoti svarīgi sniegt tikai patiesas ziņas par notikumu, jo par nepatiesu ziņu sniegšanu kriminālprocesā liecinieks ir
saucams pie kriminālatbildības.

KAS IR LIECINIEKS

Kriminālprocesa likumā teikts, ka liecinieks ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā uzaicināta sniegt ziņas (liecināt) par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un visiem ar tiem saistītajiem faktiem.

Pirmstiesas kriminālprocesā liecinieks ziņas sniedz aptaujā vai pratināšanā. Iztiesāšanā liecinieks ziņas sniedz tikai nopratināšanā.
(Kriminālprocesa likums 109.pants)

Kādai informācijai jābūt liecinieka rīcībā?

Par liecinieku var kļūt cilvēks, kurš nepastarpināti ir ieguvis informāciju par noziedzīgu nodarījumu un ar to saistītiem apstākļiem un faktiem. Piemēram, redzējis noziedzīga nodarījuma izdarīšanu; ievērojis cilvēku, kurš skrien no nozieguma vietas; atradis nozieguma izdarīšanas rīkus vai citus saistītus priekšmetus. Par liecinieku var būt arī cilvēks, kurš pats nav redzējis noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet no citiem cilvēkiem ir uzzinājis kādu svarīgu informāciju, kas saistīta ar izdarīto noziedzīgu nodarījumu (piemēram, ir uzzinājis, ka kāds piedāvājis nopirkt nozagto mantu; stāstījis par savu vai cita cilvēka piedalīšanos noziedzīgā nodarījumā).

Kas nav uzskatāms par liecinieku?

Par liecinieku nav uzskatāms cilvēks, kura rīcībā ir tikai vispārzināma, publiski pieejama informācija par noziedzīgo nodarījumu – nevar kļūt par liecinieku, ja visa informācija par noziedzīgu nodarījumu ir iegūta, piemēram, no medijiem (TV, radio, avīzēm).

LIECINIEKA TIESĪBAS

Ja Jūs esat uzaicināts uz nopratināšanu kā liecinieks, Jūs varat iegūt informāciju par kriminālprocesu, kurā Jūs  pratinās, kā arī informāciju par personu, kura veiks pratināšanu (amats, uzvārds). Pirms jautājumu uzdošanas, procesa virzītājs sniegs Jums informāciju par Jūsu tiesībām un pienākumiem. Ja pratināšanas norises gaitu paredzēts fiksēt skaņas vai attēla ierakstā, par to Jūs brīdinās pirms nopratināšanas uzsākšanas.

Liecinieks var:

• izteikt piezīmes un papildinājumus rakstveidā fiksētajās liecībās vai pieprasīt iespēju liecības uzrakstīt pašrocīgi valodā, kuru viņš prot;
• neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem;
• iesniegt sūdzību par aptaujas vai pratināšanas norisi pirmstiesas kriminālprocesa laikā;
• iesniegt sūdzību izmeklēšanas tiesnesim par neattaisnotu privātās dzīves noslēpuma izpaušanu liecībās vai lūgt tiesu atsaukt jautājumus par privātās dzīves noslēpumu un pieprasīt, lai lūgumu ieraksta sēdes protokolā, ja tas tiek noraidīts;
• juridiskās palīdzības saņemšanai uzaicināt advokātu.

(Kriminālprocesa likums 110.pants)

LIECINIEKA PIENĀKUMI

Lieciniekam, atbildot uz uzdotajiem jautājumiem, jāsniedz tikai patiesas ziņas un jāliecina par visu, kas viņam zināms saistībā ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu. Tiesības neliecināt ir tikai tām personām, kurām šāda procesuālā imunitāte noteikta Satversmē, šajā likumā un Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos.

Lieciniekam ir pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma rakstveidā paziņot savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi, kā arī ierasties kriminālprocesu veicošās amatpersonas norādītajā laikā un noteiktajā vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā, ja ir ievērota uzaicināšanas kārtība. Liecinieks nedrīkst izpaust aptaujas un pratināšanas saturu, ja par tā neizpaušanu ir īpaši brīdināts.

(Kriminālprocesa likums 111.pants)

TIESĀ

Liecinieks ar savu liecību palīdz tiesai noskaidrot patiesību un pieņemt taisnīgu nolēmumu. Lai tas būtu iespējams, tiesai nepieciešami precīzi fakti, kurus var sniegt liecinieki. Būt par liecinieku nenozīmē būt apsūdzētajam vai tiesājamajam. Tu esi palīgs tiesai, kura uzdevums ir sniegt godīgu, pēc iespējas precīzu informāciju. Liecība nav tikai formalitāte – tā ir daļa no taisnīguma nodrošināšanas. Tāpēc tavs pienesums nav mazsvarīgs. Pat šķietami neliels novērojums vai detaļa var palīdzēt atšķetināt notikušo un pieņemt pareizu spriedumu.

Tava liecība var būt izšķiroša:

• tā var palīdzēt tiesai saprast notikumu gaitu;
• apstiprināt vai apgāzt citu liecības;
• atklāt būtiskus faktus, kas citādi paliktu nezināmi.

Kā notiek tiesas procesa posmi lieciniekam?

Sagatavošanās:

• tevi uzaicinās uz tiesu ar oficiālu pavēsti vai paziņojumu;
• pavēste norādīs tiesas vietu, laiku un lietas numuru;
• ja nevari ierasties, laikus informē tiesu. Bez attaisnojoša iemesla neierašanās var radīt sekas (sods vai piespiedu atvešana).

Ierašanās tiesā:

• ierodies laikus, vismaz 15–30 minūtes pirms norādītā laika;
• paņem līdzi personu apliecinošu dokumentu (pase vai ID karte).
• tiesā pie ieejas iespējama drošības pārbaude.

Pirms liecības:

• lūgums gaidīt uzgaidāmajā telpā;
• parasti lieciniekam nav atļauts klausīties citu liecinieku liecības, līdz viņš pats ir nopratināts;
• tiesas sekretārs vai tiesnesis tevi izsauks.

Liecības sniegšana:

• tiesnesis jautās, vai zini, ka par nepatiesas liecības sniegšanu draud kriminālatbildība;
• tu stāsti tikai to, ko pats redzēji, dzirdēji vai pieredzēji. Neizsaki pieņēmumus;
• tiesnesis un procesa dalībnieki (piemēram, advokāts vai prokurors) uzdos jautājumus.
• ja kaut ko neatceries vai neesi pārliecināts, saki godīgi.

Pēc liecības sniegšanas:

• pēc liecības sniegšanas vari doties prom, ja tiesa tevi vairs neaicina;
• ja būs nepieciešams, tiesa var tevi aicināt atkārtoti.

Liecinieka tiesības:

• zināt, par kādu lietu tevi izsauc;
• atteikties liecināt pret tuviniekiem vai pašam pret sevi (saskaņā ar likumu);
• saņemt atlīdzību par zaudēto darba laiku un ceļa izdevumiem (jāiesniedz pieteikums).

Liecinieka pienākumi:

• ierasties tiesā noteiktajā laikā;
• sniegt patiesu liecību;
• uzvesties cieņpilni, bez traucēšanas un citādi necienīgas izturēšanās;
• ievērot drošības un tiesas zāles kārtības noteikumus.

Plašāk Liecinieks tiesā. Tavas tiesības un pienākumi | Tiesu administrācija