Pilngadīgais cietušais kriminālprocesā

Kas var būt cietušais kriminālprocesā?

Cietušais ir persona, kurai noziedzīga nodarījuma rezultātā nodarīts kaitējums. Likums skaidri nosaka, kādas personas var iegūt cietušā statusu kriminālprocesā.

Cietušais var būt:

• Fiziska persona – ja tai nodarīts:
  • morāls aizskārums (piemēram, emocionālas ciešanas, goda un cieņas aizskārums),
  • fiziskas ciešanas (miesas bojājumi),
  • mantisks zaudējums (bojāts vai nozagts īpašums, finansiāli zaudējumi).
• Juridiska persona – ja tai nodarīti mantiski zaudējumi noziedzīga nodarījuma rezultātā.

Kas nevar būt cietušais?

Par cietušo nevar atzīt personu, kurai morāls kaitējums radīts kā sabiedrības grupas vai tās daļas pārstāvim. Piemēram, ja nodarījums ir vērsts pret sabiedrības interešu kopumu, nevis pret konkrētu individuālu personu.

Cietušais, ja persona ir mirusi

Ja noziedzīga nodarījuma rezultātā persona ir mirusi, cietušā statusu procesā var iegūt:

• viens no mirušā tuviniekiem (piemēram, bērns, laulātais, vecāks u. c.).

Tuvinieks šādā gadījumā pārstāv mirušo un īsteno cietušā tiesības kriminālprocesā.

 

Pilngadīgais cietušais kriminālprocesā

1. Cietušā statusa iegūšana

Personu atzīst par cietušo, ja tai ar noziedzīgu nodarījumu radīts:

• morāls aizskārums,
• fiziskas ciešanas,
• mantisks zaudējums.

Cietušā statusu piešķir procesa virzītājs, pieņemot lēmumu par atzīšanu par cietušo (KPL 95.–96. pants). No šī brīža personai rodas visas cietušā procesuālās tiesības.

2. Cietušā tiesības (atsauce: KPL 97. pants)

Pilngadīgajam cietušajam ir tiesības:

• sniegt liecības un paskaidrojumus;
• pieteikt lūgumus, sūdzības un iesniegumus;
• saņemt informāciju par procesa virzību;
• piedalīties izmeklēšanas darbībās, ja tas skar viņa intereses;
• iepazīties ar lietas materiāliem likumā noteiktajos posmos;
• saņemt atlīdzinājumu par nodarīto kaitējumu un informāciju par valsts kompensāciju;
• izmantot pārstāvja palīdzību (advokātu).

Cietušajam ir pienākums: (atsauce: KPL 98. pants)

• ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma;
• sniegt patiesu informāciju;
• ievērot kriminālprocesa noteikumus;
• neizpaust izmeklēšanas noslēpumu, ja tas noteikts.

Cietušā pārstāvība (atsauce: KPL 104.–108. pants)

Cietušo var pārstāvēt:

• advokāts,
• pilnvarota persona.

Pārstāvis drīkst piedalīties procesā cietušā vietā vai kopā ar viņu, pildot cietušā tiesības un pienākumus.

5. Dalība procesuālajās darbībās (atsauce: KPL 137., 139.–144. pants)

Cietušajam ir tiesības piedalīties:

• izmeklēšanas darbībās, kuras skar viņa intereses;
• apskatēs, ekspertīzēs (noteiktos gadījumos);
• tiesas sēdēs — kā lieciniekam vai procesa dalībniekam.

Cietušais var arī pieprasīt, lai noteiktas darbības tiktu veiktas, ja tas nepieciešams patiesības noskaidrošanai.

Pilngadīgā cietušā piedalīšanās tiesā

Kad kriminālprocess nonāk tiesā, cietušajam saglabājas visas procesuālās tiesības un pienākumi, kā arī rodas tiesības piedalīties lietas iztiesāšanā, aizstāvēt savas intereses un saņemt atlīdzinājumu par nodarīto kaitējumu.

1. Cietušā tiesības tiesā (KPL 97., 400.–404., 14. nodaļu)

Pilngadīgajam cietušajam tiesas instancē ir tiesības:

Dalība un līdzdalība procesā

• piedalīties tiesas sēdēs;
• izteikt savu viedokli par pierādījumiem un lietas apstākļiem;
• uzdot jautājumus lieciniekiem, ekspertam, apsūdzētajam (ar tiesas atļauju);
• sniegt tiesai mutisku vai rakstisku cietušā paskaidrojumu.

Lūgumi un sūdzības

• iesniegt lūgumus par pierādījumu pievienošanu, ekspertīzi, procesuālām darbībām;
• celt civilprasību kriminālprocesa ietvaros par nodarīto kaitējumu;
• iesniegt sūdzības par tiesas lēmumiem likumā noteiktajā kārtībā.

Informācijas saņemšana

• tikt informētam par tiesas sēžu laiku un norisi;
• saņemt tiesas nolēmumus un to skaidrojumus.

2. Cietušā pienākumi tiesā (KPL 98. pantu)

Pilngadīgajam cietušajam ir pienākums:

• ierasties uz tiesas sēdēm pēc tiesas uzaicinājuma;
• sniegt patiesas liecības un paskaidrojumus;
• ievērot tiesas noteikto kārtību;
• neizpaust informāciju, kas atzīta par neizpaužamu (piemēram, izmeklēšanas vai privātās dzīves detaļas).

Neattaisnota neierašanās var novest pie piespiedu atvešanas vai naudas soda.

3. Cietušā pārstāvība tiesā (KPL 104.–108. panti)

Cietušo tiesā var pārstāvēt:

• advokāts (visbiežākā izvēle),
• pilnvarota persona,
• juridiskas personas gadījumā — tās likumiskais pārstāvis.

Pārstāvis drīkst:

• piedalīties tiesas sēdēs cietušā vietā vai kopā ar viņu,
• iesniegt lūgumus, sūdzības un civilprasību,
• izteikt viedokli par pierādījumiem.

Cietušais var izvēlēties piedalīties pats, bet tiesības uz pārstāvi saglabājas jebkurā procesa posmā.

4. Cietušā piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā (KPL 400.–407. panti)

Tiesas sēdē cietušajam ir tiesības:

Tiesā sniegt liecības un paskaidrojumus

• cietušais var tikt nopratināts kā persona, kurai nodarīts kaitējums;
• var sniegt paskaidrojumu par nodarījuma apstākļiem un sekām.

Iesaistīties pierādījumu vērtēšanā

• prasīt pievienot jaunus pierādījumus;
• komentēt pretējās puses pierādījumus;
• argumentēt par kaitējuma apmēru.

Civilprasības uzturēšana

Cietušais var:

• pieteikt prasību par materiālo un morālo kaitējumu,
• uzturēt to tiesas sēdēs.

Noslēguma debates

Atbilstoši kārtībai cietušais vai viņa pārstāvis var piedalīties tiesas debatēs, izsakot savu pozīciju par sodu, kaitējuma atlīdzināšanu un lietas apstākļiem.

Vairāk info: https://www.tiesas.lv/lv/jaunums/liecinieks-tiesa-tavas-tiesibas-un-pienakumi